RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Latvijas prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisija pagaidām nav sniegusi slēdzienu par Herberta Cukura mirstīgo atlieku pārapbedīšanu, taču atzina šo soli kā nevēlamu, raksta Latvijas Avīze.
Pēc vēsturnieku domām, Latvijas Ģenerālprokuratūras nesenais lēmums izbeigt krimināllietu pret Cukuru pēc genocīda panta maz ko maina: viņš bija viens no vadītājiem bēdīgi slavenajā Arāja komandā, kura Otrā pasaules kara laikā iznīcināja Latvijas mierīgos iedzīvotāju. Šīs Latvijas palīgpolicijas apakšvienības dalība Latvijas ebreju iznīcināšanā ir juridiski noteikts fakts. Vairāk nekā 300 Arāja padoto tika notiesāti PSRS, savukārt viņam pašam 1979. gadā Rietumvācijas tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu, un viņš nomira cietumā.
Kaut arī komisijas rīcībā nav pierādījumu tam, ka Herberts Cukurs pats kādu ir nogalinājis vai izdevis pavēli nogalināt, vēsturnieki uzskata, ka dotajā gadījumā viņš ir morāli atbildīgs, neskatoties pat uz to, ka viņš kā Latvijas Neatkarības kara dalībnieks un lielisks pilots kvalificējas apbedīšanai Brāļu kapos.
"Ja vērtē cilvēku, tad tas jāvērtē kopumā, nevis tikai ar to, ka viņš bija Neatkarības kara dalībnieks un izcils lidotājs. Jautājums ir, vai mēs ņemam vai neņemam vērā to, ka viņš Otrā pasaules kara laikā ir dienējis struktūrā, kura veikusi noziedzīgas darbības. Vai dienests Arāja komandā nemet ēnu uz viņa darbību? Tas ir svarīgi, un tādas diskusijas nav bijis," paziņoja komisijas loceklis Uldis Neiburgs.
Pagaidām komisijas viedoklis vēl nav noformēts rakstiskā veidā – vēsturnieki vēlas izskatīt Ģenerālprokuratūras Cukura lietas slēdziena pilno versiju, zinātnieku rīcībā bijusi tikai sprieduma saīsinātā versija.
Cukura lieta
Atgādināsim, ka jautājums par Herberta Cukura personību un viņa mirstīgo atlieku apbedīšanu Brāļu kapos no jauna saasinājies pēc Ģenerālprokuratūras lēmuma pārtraukt krimināllietu, kas ierosināta pret Herbertu Cukuru jau 2006. gadā.
Lidotājs, kurš Otrā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies Arāja komandā – nacistiskā okupācijas režīma izveidotā latviešu policijas dienesta SD vienībā, tika turēts aizdomās par dalību vismaz 30 tūkstošu ebreju noslepkavošanā Holokausta laikā.
Lieta ierosināta pēc LR Krimināllikuma 71. panta "Genocīds", taču gandrīz 13 gadus vēlāk izrādījusies slēgta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Izmeklēšanai iesniegtajiem pierādījumiem neesot juridiska spēka, uzskata Latvijas prokuratūra, bet nopratināt lieciniekus nav iespējams, jo nu jau viņu vairs nav starp dzīvajiem.
"H. Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu," teikts Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča slēdzienā.
Lietas izskatīšanas laikā prokuratūra veica starptautiskus pieprasījumus tiesiskas palīdzības sniegšanai dažādās valstīs. No vecām izmeklēšanām tapa zināms, ka 1969. gadā Latvijas PSR VDK iesāka lietu pret Cukuru, taču 1982. gadā tā tika nosūtīta uzglabāšanai PSRS VDK 10. pārvaldes arhīvā. Taču Krievijas atsūtītie VDK dokumenti saturēja praktiski tikai vispārējus deklaratīvus apgalvojumus, un pat nav skaidrs, pats liecinieks tas, kurš stāsta, nerunājot jau par apstākļiem un iemesliem, kuru laikā šīs liecības tika sniegtas. Pēc Latvijas kriminālprocesuālā likuma šādi virspusīgi materiāli kā pierādījumi netiek vērtēti.
Savukārt Herberta Cukura Brazīlijā dzīvojošā meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto Ģenerālprokuratūras lēmumu par lietas slēgšanu izskata kā juridisku situācijas vērtējumu, kurš atcel morālos šķēršļus tam, lai tēvs tiktu apglabāts Brāļu kapos.
Atgādināsim, ka 2011. gadā Cukura meita jau bija paziņojusi par savu vēlmi pārapbedīt savu tēvu Brāļu kapos Rīgā, taču, ja tas nav iespējams, tad "viņš atradīsies tur, kur šobrīd – kapos, kur kopā ar viņu atrodas tūkstošiem brazīliešu". Toreiz par labu pārapbedīšanai izteicās Kara muzejs, Nacionālā aviācijas biedrība, Brāļu kapu komiteja un Oficieru apvienība. Savukārt, Prezidenta vēsturnieku komisija un Rīgas mērs iestājās pret.
