RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins iesniedza apstiprināšanai KF Valsts domē likumprojektu, kurš paredz Maskavas dalības apturēšanu Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līgumā (INF).
Par prezidenta oficiālo pārstāvi, veicot dokumenta par Krievijas dalības INF līgumā apturēšanas izskatīšanu parlamentā, norīkots ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, vēsta RIA Novosti.
Saskaņā ar likumprojektu, tiesības pieņemt lēmumu par vienošanās darbības atjaunošanu tiek nodotas KF prezidentam.
Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins pastāstīja žurnālistiem, ka dokumenta pirmais lasījums notiks jau 2019. gada 18. jūnijā. Viņš atgādināja, ka likuma pieņemšana kļūs par Krievijas atbildi uz ASV varasiestāžu iniciatīvām, kuras ved pie stratēģiskās stabilitātes sabrukuma pasaulē. Šajā sakarā Volodins aicināja Eiropas valstu vadību aizdomāties par ASV patiesajiem motīviem, domājot par viņu rīcību starptautiskās drošības jautājumā.
"Gribētos akcentēt, ka citām valstīm – Eiropas Savienībai, Eiropas valstīm – arī jāizdara savi secinājumi. ASV vēlas mieru visiem, vēlas globālu drošību, jeb tās padara Eiropas valstis par ķīlniekiem ar saviem lēmumiem?" paziņoja KF Valsts domes spīkers.
Kā jau stāstīts, 2019. gada 1. februārī ASV varasiestādes oficiāli paziņoja par savu INF līgumsaistību izpildes apturēšanu. Maskava atbildēja ar to pašu – Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdeva rīkojumu KF Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai apturēt Maskavas saistību izpildi.
Pēc mēneša, 4. martā, valsts vadītājs parakstīja dekrētu, kurā noteikts, ka atbildes pasākumi saglabāsies "līdz Amerikas Savienotās Valstis viņu pieļauto nosauktā Līguma saistību pārkāpumu novēršanai vai līdz tā darbības izbeigšanai".
Zināms, ka Vašingtonas destruktīvie soļi jau ir noveduši pie nopietna drošības līmeņa samazināšanās Eiropā un visā pasaulē.
Saskaņā ar ANO Atbruņošanās problēmu izpētes institūta vadītāja paziņojumu, kopš Otrā pasaules kara laikiem jaunu vērienīgu karadarbību sākšanās drauds, taču šoreiz jau ar kodolieroču pielietošanu, sasniedzis augstāko līmeni.
"Vienošanās par stratēģisko bruņojumu ierobežošanu tiek "iedragātas", savukārt robeža starp agresiju un aizsardzību "izskalojas" līdz ar jaunāko tehnoloģiju ieviešanu," paziņoja ANO eksperts komentārā izdevumam The Independent.
