RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Kārtējais pircējs Latvijā pasūdzējies par pārdevēju, kura runājusi ar viņu krieviski un necentās pāriet uz valsts valodu, raksta avīze Neatkarīgā Rīta Avīze.
Portālā sudzibas.lv veselīga uztura produktu veikala klients pasūdzējās par pārdevējas "nepieņemamo uzvedību".
"Ilgu laiku nodarbojoties ar sportu, savu ikdienas uzturu papildinu ar sporta uzturu, parasti produktus pasūtu internetā, taču, iegriežoties vienā no "Veselības pasaule" mazumtirdzniecības veikaliem, nopriecājos, redzot plašu produkcijas klāstu, prieki ātri beidzās, uzsākot sarunu ar pārdevēju. Pārdevēja uzsāka sarunu krievu valodā un pat necentās pāriet uz latviešu valodu. Es vēl varu saprast valodas barjeru, bet attieksme, ar kuru es saskāros, bija nepieņemama," uzrakstīja veikala klients.
Viņš paskaidroja, ka pārdevēja ārkārtīgi nelabprāt stāstīja par produktiem, un nolēma, ka viņa lika saprast, ka viņš ieradies ne tajā vietā un ne tajā laikā. pārrunājot situāciju ar savām paziņām, vīrietis noskaidroja, ka arī viņi saskārušies ar šādu attieksmi.
"Vislabākais variants priekš manis laikam ir šos produktus iegādāties internetā," rezumēja neapmierinātais klients.
Konflikti uz valodas pamata
Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.
Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.
Konflikta situācija saistībā ar latviešu valodas nezināšanu vai nevēlēšanos tajā runāt rodas regulāri un tiek plaši apspriestas. Sputnik Latvija vairākkārt rakstījis par šādiem gadījumiem.
Nesen lielu uzmanību piesaistīja aktrises Ausmas Kantānes-Ziedones stāsts, kura piezvanīja pati personīgi Rīgas mēram Nilam Ušakovam, lai pasūdzētos par taksistu, kurš slikti saprata latviski, un viņai nācās pāriet uz krievu valodu, lai paskaidrotu viņam, kā aizbraukt līdz veļas mazgātavai. "Rīt manai valstij simtā dzimšanas diena, bet man vēl joprojām jārunā krieviski! Sapratu, ka man kādam jāpiezvana. Citādi sirds plīsīs," pastāstīja Latvijas PSR tautas māksliniece.
Par valsts valodas nelietošanu bieži sūdzas arī vienkāršie Latvijas iedzīvotāji. Ar uzbrukumiem nereti saskaras veikalu kasieri, kuri sāk sarunu ar pircējiem krievu valodā. Turklāt dažkārt nacionālistiski noskaņotu pilsoņu mērķis ir paši latvieši.
Piemēram, pērnruden plašu rezonansi radīja pircējas un kasieres strīds Maxima veikalā. Saruna sākās ar to, ka pārdevēja nosauca pirkuma summu krieviski, bet pircēja Ieva Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā. Rezultātā izcēlās strīds ar draudiem izsaukt nezināmu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju – no otras. Noskaidrojās, ka kasiere ir latviete un valodu prot, vienkārši pie pircējas vērsusies krieviski, jo viņai šķitis, ka pircēja ir krieviete. Abas sievietes sarunājās latviski, izņemot kasieres frāzi sarunas sākumā par čeka summu.
