RĪGA, 23. novembris — Sputnik. Kultūras ministrijas organizētā pētījuma rezultāti liecina, ka vairums nelatviešu – 94% mazākumtautību pārstāvju Latvijā pārvalda valsts valodu, raksta LSM.lv.
Pētījums veltīts mazākumtautību nevalstisko organizāciju iesaistīšanai politiskajā dzīvē. Mazākumtautību intereses patlaban pārstāv 460 nevalstiskās organizācijas. Piecu gadu laikā to aktivitāte augusi par 25%. Visaktīvāk tās darbojas Rīgā un galvaspilsētas apkaimē.
Ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka, salīdzinājumā ar 2013. gadu, par 17% audzis nelatviešu skaits, kuri, spriežot pēc viņu pašu vārdiem, izjūt savu piederību Latvijai. Aptauja liecina, ka aizvien lielāks skaits cilvēku uzskata, ka Latvijā ir iespējams attīstīt savu valodu un kultūru. 2015. gadā šāvu viedokli pauda 24% respondentu, bet 2017. gadā – jau 36%.
Savukārt cits KM 2017. gadā veikts pētījums par mazākumtautību dalību demokrātiskajos procesos Latvijā liecina, ka no 2015. gada līdz 8% pieaudzis nelatviešu skaits, kuri nepārvalda latviešu valodu. Turklāt, ja 2012. gadā 78% nelatviešu apgalvoja, ka viņu valsts valodas zināšanas ir pārliecinošas vai ļoti labas, bet 2015. gadā to apliecināja 83% respondentu, toties 2017. gadā rādītājs krities līdz 69%.
Daļēji šis krasais kritums skaidrojams ar to, ka ziņas par valsts valodas prasmēm ņemtas no mazākumtautību pārstāvju apgalvojumiem. Pašnovērtējuma maiņu varēja ietekmēt, piemēram, tas, ka respondenta paziņu lokā latviešu valodas zināšanas strauji augušas, un tagad viņš savas prasmes vērtē pieticīgāk, kritiskāk, raksta pārskata autori.
