RĪGA, 23. maijs – Sputnik. RŽD līdz 2025. gadam var novirzīt līdzekļus otru dzelzceļu sliežu ceļu būvniecībai un posma Viborga – Primorska – Jermilova elektrifikācijai. Tas ļaus pārvadāt 34 miljonus tonnu kravu gadā (septītā daļa no visa Baltijas jūras ostu kravu apgrozījuma) uz Primorskas būvēto universālo pārkraušanas kompleksu (UPK), raksta "Kommersant".
Izņemot dzelzceļu, pats Primorskas UPK gatavs uzbūvēt četru joslu autoceļu līdz ostas kompleksam no federālās trases "Skandināvija".
Iepriekš Krievijas valdība jau piešķīra naudu šim projektam – 5,7 miljardus rubļu, vēl 400 miljonus bija gatava investēt pati RŽD. Taču līdzekļu ieguldīšana tika atlikta – sākumā citas līnijas celtniecības termiņu ievilkšanās dēļ, Loseva – Kamenogorska, savukārt pērnā gada vasarā Ministru Kabinets vispār nolēma atļaut RŽD izmantot šo naudu dzelzceļu rekonstrukcijas projektam līdz ostām Krievijas dienvidos.
Taču šogad tika izlemts atgriezties pie projekta, jau ir saņemti RŽD tehniskie nosacījumi Primorskas UPK koplietošanas ceļu pievienošanai esošajām stacijām Primorska un Jermilova. Finansējuma avotus un apjomus RŽD pagaidām neatklāj.
Izņemot atgriešanos pie otru sliežu ceļu būvniecības projekta, pati Primorskas UPK ir gatava uzbūvēt ātrgaitas četru joslu autoceļu, kura būs paredzēta neierobežotai smagā kravu transporta kustībai no federālās trases "Skandināvija" līdz Primorskas UPK. Kompānijā paziņoja, ka projekts atrodas augstas gatavības stadijā, UPK ir gatavs pats to finansēt, taču ieguldāmo līdzekļu apjomu neatklāj.
Krievijas valdība pēdējo trīs gadu laikā uzņēma kursu uz Krievijas kravu eksporta pārorientēšanu no Baltijas valstu ostām uz pašmāju ostām. 2018. gada rezultāti liecina, ka Krievijas ostu kravu apgrozījums Baltijas jūrā sastādīja 246 miljonus tonnu, 2019. gada pirmajā ceturksnī tika atzīmēts 5% kāpums, salīdzinot ar analoģisku rādītāju pērn. Janvārī – aprīlī Primorskas ostas kravu apjoma izaugsme sastādījusi 4,7% (18,9 miljoni tonnu).
Gaidāms, ka pēc infrastruktūras modernizācijas Baltijas jūras baseina pārkraušanas apjomu pieaugums sastādīs 53,8 miljonus tonnu (pluss 15% esošajam apjomam) un sasniegs gandrīz 415 miljonus tonnu. Tai pat laikā, KF Transporta ministrijā uzskata, ka gadījumā, ja privātie investori īstenos nolūku deklarācijas, Baltijas jūras ostās iespējams straujāks apjomu kāpuma scenārijs – 117,5 miljonu tonnu kāpums (pluss 32,5% esošajam līmenim), kas dos kopējo ostu apjomu baseinā 478,9 miljonu tonnu apmērā.
Projekta Viborga – Primorska – Jermilova attīstība konkrēti Primorskas UPK sniegs iespēju pārvadāt 34 miljonus tonnu kravu gadā. Perspektīvā jaunais ostas komplekss var pārkraut līdz pat 70 miljoniem tonnu gadā, kas sastādītu 20% no visa Baltijas jūras ostu kravu apgrozījuma.
Saskaņā ar informatīvi analītiskās aģentūras Infoline datiem, galvenie operatori, kuri īsteno eksporta pārvadājumus Visockas, Primorskas un Viborgas ostas virzienā, ir "Vostok1520" (lielākoties, ogļu pārvadājumi uz Visockas ostu), "LUKOIL-Trans" (gaišo naftas produktu pārvadājumi uz Visockas ostu, "Balttransservis" (tumšo naftas produktu pārvadājumi uz Visockas ostu), SUEK (ogļu eksports uz Somiju caur Viborgu), "Uralhim-Trans" (minerālvielu eksports caur Viborgu), caur robežkontroles punktiem uz Somiju dodas "JUPM-Kjummene" (operators UPM), "Stura Transport" (operators Stora Enso), Nurminen Logistics, "Evrosib" mežrūpniecības kravas.
Vienošanās par Primorskas UPK būvniecību tika parakstīta februārī investīciju foruma laikā Sočos. Projekta investīcijas sastādīs 90,6 miljardus rubļu (apmēram 1,2 miljardus eiro). Kravu nomenklatūra ir pietiekami plaša: labība, ogles, minerālvielas, konteineri, ģenerālkravas.
Jaunais terminālis tiks uzbūvēts dažu kilometru attālumā no esošās Primorskas ostas.
Šodien Primorskas tirdzniecības osta ir lielākā Krievijas naftas iekraušanas osta Baltijas jūrā, kura atrodas Somijas līča, Bjorkezunda šauruma kontinentālajā daļā un ir BTS I maģistrālo naftas vadu un projekta "Sever" naftas produktu vadu galapunkts. Osta paredzēta tankkuģu apkalpošanai ar kopējo kravnesību līdz 150 tūkstošiem tonnu. Primorskā var ienākt okeāna tipa kuģi. Ostas naftas iekraušanas jauda sastāda 60 miljonus tonnu gadā, naftas produktu iekraušanas jauda – 25 miljoni tonnu. Šī gada janvārī Primorskas osta pēc kravu apgrozījuma pārspējusi pat Sanktpēterburgas Lielo ostu. Primorskas kravu apgrozījums janvārī pieaudzis par 0,3% - līdz 4,38 miljoniem tonnu (pret 1,8% kāpumu – līdz 4,48 miljoniem tonnu Sanktpēterburgas Lielajā ostā).
