Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā

© Sputnik / Евгений Карасев / Pāriet pie mediju bankasРабота склада временного хранения
Работа склада временного хранения - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pirms dažiem gadiem loģistikas centru Kraftool Rīgas ostā svinīgi atklāja Latvijas satiksmes ministrs, bet tagad uzņēmējam, kurš investējis līdzekļus celtniecībā, slēdz kontus nerezidentu "tīrīšanas" ietvaros.

RĪGA, 30. marts — Sputnik. Bankas Latvijā tik ļoti iebiedējis naudas atmazgāšanas apkarošanas vilnis, ka tās gatavas slēgt jebkurus nerezidentu kontus, nenoskaidrojot, vai tam ir objektīvs pamats. Viens no Swedbank klientiem, kurš ieguldījis biznesa attīstībā Latvijā 38 miljonus eiro, intervijā Dienas Bizness pastāstīja, kā viņam atņemtas iespējas veikt norēķinus caur Latviju.

Ar ko nodarbojas Kraftool un Zelta bruģis

Azers Babajevs ir Krievijas pilsonis, nodarbojas ar būvmateriālu ražošanu un tirdzniecību. Viņam pieder loģistikas centrs Kraftool Rīgas ostā. Babajevs ir Latvijas uzņēmuma Zelta bruģis valdes loceklis. Kompānija pieder uzņēmējam Čārlzam Cao no Taizemes un piedalījās noliktavas celtniecībā ostā, kam nepieciešamos līdzekļus aizņēmās Babajevam piederošajā kompānijā Honkongā. Kopumā Babajevs investējis loģistikas centrā Rīgas ostā aptuveni 38 miljonus eiro.

Здание Swedbank в Риге - Sputnik Latvija
Ogres novads nolēmis atteikties no Swedbank pakalpojumiem

Babajevs pastāstīja, ka ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas jau 10 gadus.

"Es ražoju un tirgoju celtniecības instrumentus daudzās valstīs, tāpēc Rīga interesē kā tranzīta osta. No Āzijas uz Eiropu tiek piegādātas preces, un Rīga šajā ziņā mums ir piemērota," – uzņēmējs pastāstīja par savu zīmolu Kraftool.

"Mūsu partneris – jau pieminētā firma Zelta bruģis, kas pieder lielam uzņēmējam no Taizemes. Arī viņš izmanto Rīgas ostu kravu apstrādei, jo preces ir izdevīgi uzglabāt noliktavā ostā: kad nav zināms, kur galu gala tiks pārdota prece, ostā to var glabāt bez nodevām. Tā kā mūsu pircēji atrodas Krievijā, Kazahstānā, Vācijā, Austrijā, Ukrainā, Armēnijā, Moldovā, mums ir izdevīgi glabāt preču krājumus ostā," – Babajevs paskaidroja, kāpēc viņu ieinteresējusi tieši Rīgas osta.

Darbs ar Swedbank

Visus šos gadus Babajevs sadarbojās ar Swedbank, taču nesen banka slēdza visus viņa kontus. Iemesls – Swedbank nevēlas strādāt ar nerezidentiem, paskaidroja Babajevs.

Viņš atcerējās, ka sarunas ar banku sākušās ilgi pirms kontu slēgšanas – jau 2017. gadā.

"Viņus interesēja, kas ir firmas beneficiāri. Neoficiāli izskanēja, ka mēs varam īpaši nerūpēties par dokumentiem, jo kontus mums slēgs jebkurā gadījumā. (..) Mums teica apmēram tā: jūsu  jautājumā ir pieņemts lēmums, jūsu konti tiks slēgti, jo jūs esat nerezidenti. Mums nav saprotams, kas ir jūsu īpašnieks Taizemē, varbūt viņš ir kaut kāds dzērājs," – pastāstīja Babajevs.

Tomēr kompānija savāca dokumentus un atbildēja uz jautājumiem, kas interesēja banku.

"Atvedām dokumentus, pat tos, ko nevajadzēja iesniegt. Piemēram, izrakstu no Čārlza Cao personīgā konta, ko viņš piekrita iedot. Bankā pārliecinājās, ka viņš nav dzērājs, ka viņš ir normāls uzņēmējs," – atcerējās Babajevs.

Rietumu banka - Sputnik Latvija
Rietumu banka joprojām noraksta svešu naudu: ukraiņu biznesmeņi griežas tiesā

Pēc tam interese par uzņēmējiem uz kādu laiku pazuda – jautājumi atsākās tikai 2018. gada nogalē.

"Decembrī banka ieinteresējās, kā firma Zelta bruģis saņēmusi naudu no Danske bank. Taču Zelta bruģis ir Latvijas uzņēmums, bet Danske bank tika apkalpota Honkongas kompānija (kas nodrošināja aizņēmumu – red.). Zelta bruģis pat neko nevarēja lūgt Danske bank, jo nav tās klients. Taču mēs iesniedzām Honkongas auditora sniegtu izziņu, kurā bija pamatots: aizņēmumā saņemtā nauda ir kreditora, Pine City paša līdzekļi, kas nopelnīti ilgstošā darba periodā, no 2003. gada," – pastāstīja Babajevs. Tāda atbilde Swedbank apmierinājusi, un konti netika slēgti.

Taču 2019. gada februārī, nepaskaidrojot iemeslus, banka tomēr ziņoja, ka konti tiek slēgti.

No privātās saziņas ar bankas darbiniekiem noskaidrojies, ka "mēs esam nerezidenti, un bankai ir grūti pārbaudīt mūsu operācijas, no kurienes mēs ņemam naudu, un banka nevēlas skandālus".

Citas bankas Latvijā atsakās atvērt kontus.

Евро на бельевой веревке - Sputnik Latvija
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas

"Mēs neesam vērsušies ārzemju bankās un necenšamies to darīt. Mēs esam Latvijas uzņēmums, tāpēc mums jāstrādā caur Latvijas bankām. Diemžēl mēneša laikā neviena banka nav atvērusi mums kontus," – paskaidroja Babajevs.

Strādāt bez kontiem ir grūti – nākas ieguldīt personīgos līdzekļus, tostarp arī darbinieku algu izmaksai. Uzņēmējs paskaidroja: ja neviena banka Latvijā kontu neatvērs, nāksies piesaistīt partmneru uzņēmumus ES.

"Man ir kompānijas Vācijā, Austrijā. Nāksies strādāt caur tiem," – secināja Babajevs.

Ziņu lente
0