RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Pērn Kontroles dienests izdeva 196 rīkojumus par aktīvu iesaldēšanu par kopēju summu 101,48 miljoni eiro. Trešdaļa šī apjoma ir ABLV bankas noguldījumi, teikts dienesta gada atskaitē.
Iesaldēti divi nekustamā īpašuma objekti, 882,15 unces zelta, pieci finanšu instrumenti, astoņi transportlīdzekļi un četri seifi.
Pērn kopējā iesaldēto līdzekļu kopējā summa bijusi lielākā vismaz pēdējo sešu gadu laikā.
2017. gadā summa bija divas reizes mazāka – 45,6 miljoni eiro, 2016. gadā vēl mazāka – 36,2 miljoni eiro. pietiekami liels iesaldēto līdzekļu apjoms bija 2014. gadā – 79 miljoni eiro.
Ziņojumā norādīts, ka darbs ar ABLV banku bija vislielākais dienesta izaicinājums 2018. gadā. Tas turpinās saglabāt savu nozīmi arī 2019. un 2020. gadā. Kā jau ziņoja Sputnik Latvija, Kontroles dienesta iebildumu dēļ kavējās ABLV bankas klientu pārbaudes metodoloģijas apstiprināšana.
Kopumā pērn Kontroles dienests saņēma 6617 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, veica tālāku 3203 finanšu lietu izmeklēšanu, sagatavoja ziņojumu 470 lietās, tostarp sniedza informāciju par naudas atmazgāšanas riskiem tiesībsargājošajām iestādēm un ārvalstu finanšu kontroles dienestiem.
Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, visbiežāk izmeklēšanas ir saistītas ar ārvalstīm, tāpēc ziņojumā secināts, ka 2018. gadā saglabājās liela ārēju draudu iespēja Latvijas finanšu sektoram, un galvenie draudi ir saistīti ar biznesa modeļiem, kuri orientējas uz nerezidentu apkalpošanu. Piektā daļa lietu (19%) ir saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanu Latvijā.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, nerezidentu naudas izspiešanas taktika no Latvijas banku sistēmas strādā visnotaļ veiksmīgi: ārvalstu klientu noguldījumi Latvijas bankās pērn samazinājušies vairāk nekā par trešdaļu, un finanšu iestādes pazaudējušas miljardiem eiro.
Iepriekš deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pastāstīja, ka Latvijā sākusies cīņa par nerezidentu kukuļiem, kuru nauda iestrēgusi vietējās bankās.
