RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Skandāli ar naudas atmazgāšanu Zviedrijā un Dānijā iznīcinājuši ticību ziemeļvalstu atklātā biznesa kultūrā, raksta Reuters.
Zviedriju un Dāniju, kuras Transparency International uzskata par vienām no nekorumpētākajām valstīm pasaulē, satricināja Danske Bank un Swedbank darbības izmeklēšanas. Politiķi, finanšu regulatori un investori pieprasa pastiprināt banku kontroli un ieviest bargākus sodus, tādējādi sagraujot sistēmu, kurā valsts uzticējās bankām.
"Atklātums ir mūsu sabiedrības atslēga. Tā ir sistēma, kura veidota uz uzticības pamata, un šī uzticība ir būtiski iedragāta," saka Zviedrijas finanšu tirgu ministrs Pers Bolunds.
Pagājušajā nedēļā Swedbank AB prezidente Birgite Bonesena tika atlaista pēc investoru prasības, taču Bolunds uzskata, ka ar to ir par maz – valstij ir jāparāda, ka tā kontrolē banku.
Zviedrija vēl nav paziņojusi par reformām, kas būtu saistītas ar apsūdzībām pret Swedbank par naudas atmazgāšanu Latvijā un Igaunijā.
Danske Bank tika izdzīta no Igaunijas pēc tam, kad tā atzina, ka ar tās filiāles starpniecību valstī laikā no 2007. līdz 2015. gadam izgāja 200 miljoni eiro aizdomīgu naudas līdzekļu. Banka izbeidza savu darbību arī citās Baltijas valstīs.
Dāņu zinātnieks Gerts Svendsens saka, ka skandāli var iedragāta skandināvu kultūras pamatu.
"Cilvēki kļūst laimīgāki, ja var balstīties uz uzticību. Tas izskaidro, kāpēc zviedri un dāņi ir laimīgi," saka viņš.
Skandāli ar naudas atmazgāšanu satricina ne tikai ekonomiku, bet arī Skandināvijas valstu politiku. Dānijā ir palielinājies kreisās opozīcijas atbalsts, kura, kā liecina aptauju rezultāti, jūnija vēlēšanās var uzvarēt valdošo labējo koalīciju. Dānijas valdība grasās izveidot, pēc kāda ministra sacītā, "agresīvāku finanšu regulatoru" – palielināt ierēdņu skaitu, kuri cīnās pret naudas atmazgāšanu, ieviest sodus attiecībā pret bankām vai iekļaut banku valdēs novērotājus.
"Danske Bank gadījumā mēs redzējām, kā varasiestādes sūtīja vēstules turpu-šurpu septiņus vai astoņus gadus," pateica Dānijas rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu ministrs Rasmuss Jarlovs, paziņojot, ka banku kontrole valstī darbosies pēc ASV piemēra.
Zviedrija var sekot Dānijas piemēram - premjerministrs Stēfans Lēfvens pagājušajā nedēļā paziņoja, ka grasās "pastiprināt likumdošanu". Pērn valsts finanšu regulators neieklausījās savu ekspertu rekomendācijās, kuri piedāvāja sodīt vairākas lielas bankas par nepietiekamu darījumu uzraudzīšanu, un tā vietā nosūtīja tām brīdinājuma vēstules.
"Mēs, Zviedrija kopumā un tostarp regulatori, esam izdarījuši pārāk maz," pateica aģentūras vadītājs Eriks Tedens.
Skandāli ar Danske Bank un Swedbank tostarp piesaistījuši uzmanību pārāk ciešām attiecībām starp regulatoriem un bankām, kuras tie kontrolē. Piemēram, līdz pērnā gada maijam attiecīgo Dānijas aģentūru vadīja Henriks Ramlau-Hansens, kurš pirms tam piecus gadus bija Danske Bank finanšu direktors. Šobrīd Dānijā personas, kuras piecas gadu laikā pirms tam strādājuši finanšu iestādēs, nedrīkst būt regulatora priekšsēdētāji un priekšsēdētāja vietnieki.
Esošais Zviedrijas finanšu regulatora vadītājs Tedens iepriekš strādājis ar Swedbank valdes locekli Peteru Normanu, kaut gan nevienu no viņiem netiek apsūdzēti jebkādos pārkāpumos. Izmeklēšanas pret Swedbank pašā sākumā Tedens atsvešinājās interešu konflikta dēļ, un lietu par naudas atmazgāšanu izskatīja viņa vietnieks.
Daži uzskata, ka tas ir neizbēgami, jo Zviedrija ir neliela valsts, kurā visi viens otru pazīst. Viti uzskata, ka kaut kas ir jāmaina.