RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Saeimas prezidijs un frakciju padome nespēja vienoties par Latvijas prezidenta vēlēšanu datumu un nolēma apspriest šo jautājumu pēc nedēļas, vēsta Latvijas Radio.
Saeimas opozīcija pagājušajā nedēļā savāca 34 parakstus par ārkārtas sēdes sasaukšanu 5. jūnijā, taču tajā pašā laikā Saeimas prezidijs nolēma noteikt vēlēšanu datumu 29. maijā. Saskaņā ar Satversmi, tiesības sasaukt ārkārtas sēdi ir gan Saeimas prezidijam, gan vismaz trešdaļai parlamentāriešu. Sakarā ar to, ka pirmdien par datumu nav izdevies vienoties, lēmumu par to pieņems pēc nedēļas.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece norādīja, ka jautājumu par sēdes datumu atkal rosinās nākamajā pirmdienā, "iespējams, viņi paši atsauks līdz tam laikam" savu piedāvājumu. Runa bija par kompromisu: visticamāk, 34 deputāti piedāvās sasaukt ārkārtas sēdi citā dienā. "Mēs nezinām, kas varētu notikt, līdz ar to būtu lietderīgi mazliet vēlāk par šo jautājumu spriest, bet tas nekur nav pazudis," norādīja Saeimas spīkere.
Kā jau paziņojuši politiskie spēki, Latvijas prezidenta postenim kandidēs vismaz trīs – jurists Egils Levits, tiesībsargs Juris Jansons un partijas KPV LV pārstāvis Didzis Šmits.
Oficiāli kā kandidāts pagaidām izvirzīts ir tikai viens cilvēks – ES Tiesas tiesnesis Egils Levits. Paziņojumu par Levita izvirzīšanu parakstīja Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Juta Strīķe, Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) Daniels Pavļuts, Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!"), Artuss Kaimiņš, Aldis Blumbergs (KPV LV), Arvils Ašeradens un Ainārs Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
Lai kļūtu par prezidentu, jāsaņem vismaz 51 Saeimas deputāta balss. Par Levitu sola pilnībā nobalsot četras koalīcijas partijas un daļa piektās – KPV LV – partijas locekļu, tostarp līderis Artuss Kaimiņš, kas sola Levitam vismaz 55 balsis. Pats Levits iepriekš paziņoja, ka vērtē savas izredzes tikt ievēlētam kā "ļoti labas".
Esošais prezidents Raimonds Vējonis iepriekš paziņojis, ka nebalotēsies otrajam termiņam.
Zaļo uz zemnieku savienībā (ZZS) sastāvā esošā Latvijas Zemnieku savienība nolēmusi izvirzīt prezidenta postenim tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru. Iespējams, viņu izvirzīs kā visas ZZS kandidātu, pārrunas savienībā turpinās. Prezidenta kandidātu piedāvājumu pieņemšana sākās 9. maijā.
Latvijas krievvalodīgo sabiedrībai Egils Levits – tas ir pirmām kārtām cilvēks, kurš pielicis roku nepilsoņu statusa tapšanai un latviešu prioritātes nostiprināšanai Satversmes preambulā pār citām Latvijas etniskajām grupām.
