RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Piektdien, 10. maijā, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks savas piecu dienu vizītes laikā Amerikā Vašingtonā tikās ar ASV aizsardzības sekretāra vietas izpildītāju Patriku Šenehenu, vēsta Bb.lv.
Pabriks un Šenehens apsprieda Latvijas un ASV divpusējo sadarbību aizsardzības jomā. Apspriešanas laikā puses nonāca pie tā, ka ir gatavas izpildīt 2018. gada aprīļa Baltijas valstu un ASV samitā noteiktos sadarbības principus aizsardzības jomā un padziļināt šo sadarbību.
Turklāt Šenehens pateicās Latvijai par rekomendāciju NATO dalībvalstīm izpildīšanu attiecībā uz 2% no iekšējā kopprodukta piešķiršanu aizsardzībai.
Dodiet vairāk
2018. gada aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps tikās ar Baltijas valstu līderiem Raimondu Vējoni, Daļu Gribauskaiti un Kersti Kaljulaidi. Tikšanās laikā Tramps iedrošināja Baltijas valstis tajā, ka ASV grasās saglabāt militāro klātbūtni reģionā, tāpat tika apspriesta ekonomiskā sadarbība, tostarp SDG piegādes.
Tramps pērnā gada NATO samita laikā Briselē pieprasīja lielāku atsaucību no alianses dalībvalstīm. Viņš paziņoja, ka alianses valstīm ir jāpalielina to aizsardzības izdevumi līdz 4% no IKP, nevis līdz 2%, kā tas tika sākotnēji prasīts.
Toreiz Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis apgalvoja, ka Trampa izteiktie pārmetumi par NATO valstu nepietiekamajiem ieguldījumiem aizsardzībā nav absolūti nekāda sakara ar Latviju, un ka 4% no IKP piešķiršana aizsardzībai valstij šobrīd pavisam nav aktuāli.
Tiesa, 2018. gada beigās Baltijas valstu aizsardzības ministriju vadītāji Viļņā parakstīja vienošanos, kur bija runa par apņemšanos pārsniegt 2% no IKP robežu.
Taču vairumu Latvijas iedzīvotāju pavisam neiepriecina valsts aizsardzības budžeta palielināšanas perspektīva. Ideju tērēt aizsardzībai vairāk nekā 2% no IKP atbalsta mazāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju, pārējie pret šādu notikumu attīstību attiecas asi negatīvi.
NATO budžeta pieaugumu kritiski izvērtē Krievijas Federācija. Valsts bijušais pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (patlaban viņš ieņem ārlietu ministra vietnieka posteni) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP nonākšanu organizācijas budžetā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā summa varētu tikt atvēlēta cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses darbības austrumu flangā tiek veiktas ar mērķi radīt placdarmu tālākai spēka projicēšanai Krievijas virzienā.
