RĪGA, 18. jūlijs — Sputnik. Var izveidoties tāda situācija, ka šī gada beigās Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniegs prognozēto, un aizsardzībai atvēlētais finansējums vairs nesasniegs 2% IKP, LNT pārraidē 900 sekundes pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
IKP daļa, kas veido aizsardzības finansējumu, tiek aprēķināta gada beigās pēc faktiskā, nevis plānotā budžeta, paskaidroja politiķis.
"Mūsu apņemšanās ir viena lieta, bet mēra gada beigās," — teica Rinkēvičs.
Kad ekonomika aug ātrāk nekā prognozēts, pastāv risks, ka gada beigās aizsardzības finansējums sastādīs nevis 2% IKP, bet, piemēram, 1,9%, tāpēc nāksies meklēt papildu līdzekļus, brīdina ministrs.
"Varbūt būs kādi 1,9%. tātad mums būs jāmeklē papildu līdzekļi jau šogad, ja mēs tiešam gribam pildīt savu apņemšanos," — secināja ministrs.
Vakarrīt Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis kārtējo reizi atgādināja, ka Latvija neplāno palielināt aizsardzības budžetu. Aizvadītajā nedēļā NATO samitā Briselē ASV prezidents Donalds Tramps izteicās par nepieciešamību palielināt NATO valstu izdevumus aizsardzībai.
Iepriekš Edgars Rinkēvičs, kurš piedalījās NATO samitā Briselē, apgalvoja, ka Latvijas aizsardzības budžets ir jāpalielina, tiesa, ne līdz 4%, ko prasa Tramps, bet gan līdz 2,5%. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzskata, ka Latvijai neizdosies izvairīties no pārrunām par aizsardzības budžeta palielināšanu, bet finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau izdomājusi, kā šīs pārrunas virzīt: Latvija piekritīs palielināt savus izdevumus, kad visas alianses valstis sasniedz līmeni 2% apmērā.
Patlaban tikai astoņas NATO valstis tērē aizsardzībai vairāk nekā 2% IKP, lielākā daļa valstu aizsardzībai tērē 1-2% IKP. Lēmums par to, ka Latvija, Igaunija un Lietuva palielinās aizsardzības budžetus līdz 2% IKP, tika pieņemts jau 2016. gada nogalē Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā. Pēc tam ASV aizsardzības ministrs norāja Eiropas valstis par nepietiekamu NATO finansējumu, un Rinkēvičs apsolīja, ka Latvijas aizsardzības budžets tiks palielināts jau 2018. gadā.
Krievija kritiski vērtē NATO budžeta palielināšanu. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP atvēlēšanu organizācijas budžetam, Eiropas izdevumi kopumā sasniegs apmēram 400 miljardus, un šī milzīgā nauda var tikt iztērēta cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis terorismu. Gruško uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā vērsta uz placdarma radīšanu spēka projicēšanai Krievijas virzienā.
