00:52 22 Februāris 2019
Tiešraide
  • USD1.1354
  • RUB74.3534
ASV prezidents Donalds Tramps

Latvija iepriecinās Trampu un piešķirs aizsardzībai 4% no IKP

© REUTERS / KEVIN LAMARQUE
Baltijā
Saņemt īso saiti
56

Turpmāk Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mērķis būs aizsardzības budžeta palielināšana līdz 4% no IKP: kopīgais komunikē, kurā valstis glaimo NATO un ASV, tika parakstīts Viļņā.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Baltijas aizsardzības ministru tikšanās laikā valstis parakstīja kopīgo komunikē, kurā Latvijas, Lietuva un Igaunija pauž apņemšanos turpināt aizsardzības budžeta palielināšanu virs 2% no IKP, tiek ziņots Latvijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru – Raimonda Bergmaņa, Raimunda Karobļa un Jiri Luika – tikšanās notika Viļņā divu dienu garumā – 23. un 24. novembrī. Militāro iestāžu vadītāji apsprieda aktuālos aizsardzības un drošības jautājumus Baltijas reģionā.

Iepriekš amerikāņu prezidents Donalds Tramps, šī gada jūlijā notikušā Briseles NATO samita laikā, stingri paziņoja, ka alianses valstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 4% no IKP, nevis līdz 2%, kā tas tika prasīts sākotnēji. Toreiz Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis apgalvoja, ka Trampa izteiktiem pārmetumiem par NATO valstu nepietiekamo ieguldījumu aizsardzībā nav absolūti nekāda sakara ar Latviju, un ka atdot 4% no IKP aizsardzībai valstij šobrīd ir absolūti neaktuāli.

Taču tas bija jūlijā. Gada beigās Latvijas pozīcija šajā jautājumā, acīmredzot, izmainījusies. Un Viļņā parakstītais komunikē ir tam pierādījums. Dokumentā, kuru parakstījuši Baltijas valstu aizsardzības ministriju vadītāji, pirmām kārtām, teikts pat apņemšanos šķērsot 2% no IKP slieksni.

Izņemot to, komunikē tiek norādīts kaujas grupu ieguldījums NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ieguldījums reģionālās drošības sekmēšanā, kā arī atzinīgi vērtēta Latvijas, Igaunijas un Dānijas pašreizējā sadarbība Daudznacionālā divīzijas “Ziemeļi” štāba izveidē Ādažu bāzē, tādējādi stiprinot Baltijas reģiona aizsardzību. Dokumentā akcentēta arī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas nozīme NATO gaisa telpas aizsardzībā un stratēģisko attiecību ar ASV loma Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanā. 

Dokumentā neaizmirsa pieminēt arī Poliju, Ukrainu un Gruziju. Ar Poliju Baltijas valstis plāno attīstīt sadarbību stratēģiskās komunikācijas un kiberdrošības stiprināšanas nozarē. Savukārt Ukrainu un Gruziju atbalsta Eiroatlantiskajā integrācijā un Austrumu partnerības programmas īstenošanā.

2% no IKP

2014. gadā alianses samitā Bukarestē tika pieņemts lēmums par to, ka perspektīvā visām NATO valstīm jānodrošina aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP. ASV prezidents vairākkārt aicinājis partnerus pildīt vienošanos, piedraudot, ka pretējā gadījumā ASV ierobežos dalību kopējās programmās. Vasarā NATO samitā Briselē Donalds Tramps nosprauda jaunu mērķi – 4%.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
© Sputnik / Sergey Melkonov

Krievijā kritiski uztver NATO budžeta palielināšanos. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš paziņoja, ka, ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad Eiropas kopējie izdevumi sastādīs apmēram 400 miljardus, un šī neprātīgi lielā nauda varētu aiziet cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte virzīta uz placdarma izveidi spēka projekcijai Krievija virzienā.

Pēc temata

Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Lietuvas Seima apstiprinājusi aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz 2,5% IKP
Vējonis un bruņutehnika: kā nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina
Nokāpām no enerģētiskās adatas un nožņaudzām krievu valodu: Mūrniece pateicās kolēģiem
Vienpadsmit NATO valstis palielinājušas militāros izdevumus līdz 2% IKP
Ka tik nesaņemt ASV pārmetumus: kas rūp aizejošajai Latvijas valdībai

Galvenie temati