RĪGA, 26. aprīlis – Sputnik. Radioaktīvo atkritumu glabātuves celtniecības projekts Lietuvā izraisījis Daugavpils iedzīvotāju uztraukumu, raksta "Naša gazeta".
Ignalinas AES tika slēgta 2009. gadā – tas bija viens no Lietuvas iestāšanās ES nosacījumiem. Pavasarī kļuva zināms, ka AES meklē darbu veicēju virsslāņa radioaktīvo atkritumu glabātuves celtniecībai. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – četri mēneši. Objekts tiks izbūvēts Visaginas pašvaldībā, kura robežojas ar Daugavpils novadu, vēsta Sputnik Lietuva.
Glabātuves izmantošana tiks uzsākta tad, kad tiks saņemta Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcijas atļauja. Atkritumu izvešana glabātuvē tiks veikta līdz 2038. gadam. AES vadība plāno uzsākt glabātuves ekspluatāciju 2023. – 2024. gadā.
Daugavpils iedzīvotāji pauduši uztraukumu sakarā ar kaimiņos iecerēto radioaktīvo atkritumu glabātuves izbūvi, kas atradīsies 30 km attālumā no pilsētas. Daugavpils domes vadība nosūtīja vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ar lūgumu aizstāvēt iedzīvotāju intereses pierobežā ar Lietuvu.
Taču ministrija atbildēja, ka negrasās iejaukties projektā, jo Daugavpils un rajona iedzīvotājiem jau bijusi iespēja izteikt savu pozīciju pirms 14 gadiem. VARAM norādīja, ka atkritumi, kuri tiks uzglabāti, ir mazāk radioaktīvi, nekā kodoldegviela, savukārt glabātuves celtniecībā jāievēro augsti drošības standarti. Latvija iespēju robežās sekos līdzi celtniecībai.
Rita Strode, kura tolaik vadīja pilsētas domi, pastāstīja, ka 2005. gadā gan Daugavpils, gan Daugavpils novads izteicās asi pret šo projektu, taču šo faktu šobrīd neviens neņem vērā.
Preses konferencē pilsētas mērs Andrejs Elksniņš atzīmēja, ka Daugavpils novada pašvaldība nenodarbojas ar problēmu, kura radusies tās teritorijas tuvumā. Pēc viņa sacītā, ne vien pilsētas, bet arī satraukumā esošie Daugavpils novada iedzīvotāji vēršas pašvaldībā ar lūgumu ietekmēt Lietuvas radioaktīvo atkritumu glabātuves celtniecības projektu.
"Mēs, pilsētas pašvaldība, esam pret glabātuves celtniecību Ignalinā, bet novads klusē, Ilūkste klusē, Daugavpils novads klusē, neskatoties uz to, ka viņiem vispār tā ir pierobežas teritorija, viņiem tur ir jāliek dozatori uz robežas, bet viņi ūdeni mutē ieņēmuši, viņiem tur nekas nenotiek. Iedzīvotāji raizējas, vēršas pie mums, jautājums ir jārisina," pateica Daugavpils mērs.
Ministrija neaiztiek lietuviešus
Daugavpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Arvīds Kucins arī izteicās pret celtniecību.
"Mūsu pašvaldība kopā ar pilsētu jau pirms daudziem gadiem sabiedrības apspriešanā izteicās pret šo projektu, taču šobrīd tas nevienu neinteresē. Mēs varam pacelt augšā tā laika arhīva pierakstus un uz tā pamata vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Taču projekts ir palaists un tuvojas realizācijai.
Pats bēdīgākais, ka šis problemātiskais jautājums netiek risināts valdības līmenī. Mūsu valdība it kā ignorē to, kas tur notiek. Ministrija izstājās no šī jautājuma un neaiztiek lietuviešus. Pierobežas iedzīvotāju aizsardzības funkcija šajā situācijā jāuzņemas valdībai. Tam ir jābūt starpvalstu lēmumam, ar pašvaldības vēlmi vien ir par maz. Pat ja šobrīd apvieno pašvaldību pūliņus, mēs vienkārši varam nepagūt kaut ko mainīt," pateica Kucins.
Tāpat novada domes priekšsēdētājs atzīmēja, ka atvieglojumu jautājums pierobežas teritoriju iedzīvotājiem jau tika apspriests 2005. gadā, taču Lietuva šo iniciatīvu noraidīja.
"Šobrīd nekādus atvieglojumus panākt nevar, vēl jo vairāk tāpēc, ka valdība neko nedara. Neraugoties uz to, Daugavpils novada pašvaldības vārdā mēs esam pilnībā gatavi aizstāvēt mūsu novada un tā iedzīvotāju intereses," pateica Kucins.
Atzīmēsim, ka Lietuvas politiķi vairākkārt izteica pretenzijas Minskai un apgalvoja, ka AES it kā nesot draudus. Lietuvas valdība aicināja citas Eiropas valstis boikotēt projektu un iekļāva likumā iniciatīvu, kas aizliedz elektroenerģijas eksportu no valstīm, kurās darbojas "nedrošas" AES.
