RĪGA, 13. janvāris – Sputnik. 2018. gada septembrī Sputnik Latvija ziņoja par Salaspils kodolreaktora demontāžas konkursa atcelšanu, jo netika uzsākta kodolatkritumu glabātuves celtniecība.
Kā skaidro Valsts vides centra pārstāvis Oskars Vizbulis, glabātuves celtniecību nācās atlikt, jo uzņēmēja piedāvātā cena ievērojami pārsniedza budžetu, kuru šim mērķim piešķīra valsts.
Viņš norādīja, ka abi projekti ir savā starpā saistīti, un tāpēc konkursi tiks rīkoti, kad Valsts vides centrs un atbildīgā ministrija izstrādās jaunus nosacījumus tā rīkošanai.
Vietne Rus.lsm.lv, atsaucoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Aldas Ozolas teikto, informēja: tikai tagad esot saņemta valdības atļauja izziņot vēl vienu iepirkumu procedūru, lai veiktu projektēšanu, jo iepriekšējais izdevumu aprēķins tika veikts pirms 10 gadiem. Nekādi līgumi līdz šim netika noslēgti, tāpēc arī darbi netika uzsākti.
Taču valsts plānoja nojaukt reaktoru un pārveidot tā teritoriju par pļavu līdz 2020. gadam.
Spridzinošie kaimiņi
Tikmēr kodolreaktora robežām pastāvīgi tuvojas potenciāli bīstams objekts. 2015. gada novembrī Salaspils dome atļāva kompānijai Knauf paplašināt ģipšakmens karjeru reaktora virzienā. Saskaņā ar uzņēmuma jauno licenci, karjers atrasties 50 metru attālumā no objekta, taču spridzināšanas darbus ļauts veikt tikai 500 metru attālumā no reaktora.
Pirms četriem gadiem kodolenerģētikas inženieris Andris Popelis stāstīja programmā "Personīga lieta", ka seismogrāfs, kurš atrodas reaktora zālē, pēc katra sprādziena ģipšakmens karjerā fiksēja zemestrīci līdz pat divām ballēm pēc Rihtera skalas. Popelis norādīja, ka pastāvīgi sprādzieni ir kaitīgi un to rezultātā var veidoties plaisas kodolreaktora korpusā.
"Personīga lieta" noskaidroja, ka kopš 2015. gada ģipšakmens karjers pietuvojies par 100 metriem reaktora virzienā. Tagad no karjera robežas līdz kodola kompleksa žogam atliek 478 metri.
Savukārt uzņēmuma Knauf rūpnīcas direktors paziņoja, ka tika veikts pētījums, un šobrīd nav nekādu ierobežojumu darbu veikšanai.
Turklāt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Anta Jantone apstiprināja, ka pašlaik nav nekādu baiļu un aizdomu par to, ka kompānijas Knauf darbības rezultātā varētu notikt kaut kas slikts.
Neskatoties uz to, "Personīgai lietai" neizdevās iegūt nedz seismogrāfa, nedz kompānijas Knauf pētījuma datus.
Tāpat tiek ziņots, ka tika nosūtīts pieprasījums Valsts vides dienestam. Iestāde saņēma atbildi no seismogrāfa īpašnieka. Ierīce reaktorā ir uzstādīta uz zemākās seismisko viļņu jutības robežas 0.5 mm/s – tas atbilst zemes trīcēšanai no blakus braucoša vilciena. Un kopš 2015. gada šīs robežas pārsniegšana reaktorā nav reģistrēta.
Lieli plāni
Salaspils kodolreaktors tika uzbūvēts 1961. gadā. Tā teritorijas kopējā platība sastāda 4,2 hektārus. Reaktora rekonstrukcija tika veikta no 1973. līdz 1974. gadam, savukārt 1998. gadā tas tika apturēts un kopš tā laika notiek likvidācijas process.
Urāna stieņi tika izvesti uz Krieviju to apglabāšanai, taču reaktora katla un metāliskie tilpumi ar reaktīvo ūdeni, kurš agrāk tika izmantots reaktora dzesēšanai, palika. Latvijas Universitātes eksperti norādīja, ka šajās tilpnēs jebkurā brīdī var rasties sūce, kas novedīs pie ekoloģiskās katastrofas. Valdība plānoja pabeigt atomstacijas demontāžu līdz 2015. gadam, taču ekonomisko problēmu un finansējuma trūkuma dēļ, darbi tā arī netika pilnībā paveikti.
