RĪGA, 30. marts – Sputnik. Parlamenta frakcijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" locekle, NATO Parlamenta asamblejas esošā prezidente Rasa Jukņavičene apsūdzējusi Krieviju par iejaukšanos 2012. gada referendumā par Visaginas AES celtniecību, vēsta Sputnik Lietuva.
Kā apgalvo Jukņavičene, tieši Maskava ietekmējusi lietuviešu vairākuma lēmumu nobalsot pret AES celtniecību. Tāpat konservatore paziņoja, ka skandāla laikā ar bijušo Seima vicespīkeri Mindaugu Bastisu tapa skaidri visi Krievijas "izlūkošanas knifiņi". Bastiss bija spiests atstāt vicespīkera amatu apsūdzību par "sakariem ar Krieviju" dēļ, ko pret viņu izvirzīja Lietuvas Valsts drošības departaments, taču deputāti atteicās balsot par viņa impīčmentu. Galu galā Bastiss brīvprātīgi nolika deputāta mandātu.
Turklāt Jukņavičene uzstājās ar apsūdzībām pret bijušo Lietuvas prezidentu Rolandu Paksu, uzņēmēju un politiķi Viktoru Uspasskih un valdošās frakcijas "Zaļo un zemnieku savienības" vadītāju Ramūnu Karbauski viņu "sakaru ar Krieviju" dēļ.
Līdz ar to politiķe piedāvājusi ierobežot finanšu plūsmas politikā no Krievijas.
"Es neesmu pārliecināta, ka X dienā tādi cilvēki, kuri saņem lielus ienākumus no Krievijas, nostāsies Lietuvas pusē," — paziņoja konservatore.
Nekādus "Krievijas iejaukšanās" pierādījumus Lietuvas lietās Jukņavičene neminēja.
Informācijai
Visaginas AES celtniecību kopš 2007. gada izstrādāja vairākas valstis – Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija. Tika domāts, ka jaunā atomelektrostacija aizvietos padomju laikos uzbūvēto Ignalinas AES, kas bija jāslēdz 2009. gadā.
2012. gada vasarā Seims nolēma sarīkot referendumu par jaunās AES celtniecību un sarīkot to vienlaikus ar parlamenta vēlēšanu pirmo kārtu tā paša gada rudenī, neskatoties uz valdošās partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" pretošanos.
Piedāvājums par Visaginas AES celtniecību tika noraidīts ar 65% balsu, savukārt "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" parlamenta vēlēšanās zaudēja sociāldemokrātiem.
