RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. NATO nepalielina kontingentu pie Krievijas robežām, savukārt franču vienība ieradīsies Igaunijā 23. aprīlī rotācijas ietvaros, paziņoja RIA Novosti militārais eksperts Viktors Murahovskis.
Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, Igaunijā ieradīsies 300 karavīri, 20 kājnieku kaujas mašīnas un pieci tanki Leclerc no Francijas. Vienība tiks dislocēta Tapas pilsētā, 140 kilometru attālumā no Krievijas robežas. Turklāt, iepriekš ziņots, ka karavīri piedalīsies mācībās "Pavasara vētra 2019", kuras sāksies 29. aprīlī.
"Tā ir plānveida rotācija NATO starptautisko bataljonu izveidošanas un funkcionēšanas ietvaros, kuri dislocēti Igaunijā, Latvijā un Lietuvā," pateica Murahovskis.
Viņš atzīmē, ka katras šādas grupas kopējais skaits sasniedz parasti 800-1000 cilvēkus no 4-5 valstu kontingentiem. Turklāt, ir arī aviācijas komponente – divas iznīcinātāju vienības Igaunijā un Lietuvā. Tajās arī nepārtraukti tiek īstenota rotācija.
Mācības, kurās tostarp piedalīsies franču karavīri, Murahovskis neuzskata par masveida mācībām. Turklāt, viņš neizslēdz, ka tajās piedalīsies Polijā dislocētās amerikāņu brigādes karavīri.
"Mācībās maksimums būs bataljona taktiskā grupa. Skaidrs, ka tas nav tas mērogs, kuram Krievijas Bruņotajiem spēkiem būtu vērts likt pretī kaut ko nopietnu to savaldīšanai un pretestībai. Sekosim līdzi, protams, ar saviem izlūkošanas tehniskajiem līdzekļiem, taču nedomāju, ka mēs kaut kādā tiešā viedā reaģēsim," piebilda eksperts.
Kontingenta sastāvā ietilpst otrās franču armijas brigādes karavīri un noalgotie karavīri no Franču Ārzemnieku leģiona. Militārā tehnika tiks piegādāta pa dzelzceļu. Karavīri paliks Igaunijā līdz šī gada augusta beigām.
Iepriekš vēstīts, ka Igaunijā ieradušies četri britu helikopteri AW159 Wildcat, pieci helikopteri Apache, kā arī speciālo uzdevumu vienību rezervisti, kurus Londona nosūtījusi uz Igauniju ar uzdevumu gaidīt "Vladimira Putina pēkšņo uzbrukumu".
Britu īpašo uzdevumu nodaļu rezervistu vienības veido civilpersonas, ko atlasījuši un apmācījuši SAS kadru karavīri. "Svarīgā misija" uz Igaunijas un Krievijas robežas uzticēta rezervistiem, jo Īpašā gaisa dienesta regulārās vienības ir aizņemtas kampaņās Afganistānā un Irākā.
Pēdējos gados militāri politiskais bloks NATO aktīvi paplašina klātbūtni pie Krievijas robežas, aizbildinoties ar "Kremļa agresīvajiem plāniem".
Maskava jau vairākkārt paziņojusi, ka nekāda gatavošanās uzbrukumam Krievijā nenotiek, tās militārā doktrīna paredz aizsardzību, nevis uzbrukumu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka Rietumos tas ir labi zināms, taču mīts par "Krievijas draudiem" tiek izmantots, lai paplašinātu militāro klātbūtni pie Krievijas robežas.
