RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Krievija un NATO ir pilnībā pārtraukušas sadarbību civilajā un militārajā aspektā, intervijā RIA Novosti pastāstīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.
"NATO pati ir atteikusies no pozitīvas dienas kārtības attiecībās ar Krieviju. Tā vairs nepastāv. Un pagaidām nekas neliecina, ka NATO zinātu, kā iziet no šī strupceļa," – viņš atzīmēja.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks nosauca par absurdu alianses lēmumu pārtraukt normālus darba sakarus militārajā jomā, - viņš atgādināja, ka no Krievijas un NATO attiecībām lielā mērā ir atkarīga arī drošība Eiropā.
Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianse ir aizgājusi pārāk tālu konfrontācijas eskalācijā ar Krieviju.
"Paradokss, ka Krievijas un NATO šīsdienas attiecības visvairāk atgādina "parasto" stāvokli, uz kura pamatiem tika veidota NATO – auksto karu. Atkal notraukti putekļi no Armela doktrīnas: dialogs un savaldīšana. Taču patlaban šajā doktrīnā ir daudz savaldīšanas un maz dialoga," – piebilda diplomāts.
Viņš atgādināja, ka NATO valstu kopējie militārie izdevumi pagājušajā gadā pārsnieguši triljonu dolāru – šī summa 22 reizes pārsniedz Krievijas izdevumus aizsardzībai.
Pie tam Gruško uzsvēra, ka Maskava neplāno piedalīties militāro budžetu audzēšanas sacensībās ar NATO, tā pievērš uzmanību "ekonomiskiem, individuāliem un efektīviem līdzekļiem".
"Jautājumā par bruņotu konfliktu ar NATO visi veselīgi domājoši cilvēki cer, ka tas nenotiks. Tā būtu katastrofa visai cilvēcei. Esmu pārliecināts, ka to saprot gan Vašingtonā, gan Briselē," – piebilda politiķis.
A.Gruško uzsvēra, ka NATO atjaunošanās būtu iespējama, veidojot neliekuļotas stratēģiskās partnerattiecības ar Krieviju.
"Tāds solis tika sperts Krievijas un NATO samitā Lisabonā 2010. gadā, taču patiesībā NATO nāktos mazināt savu "izcilību", atklāt kompromisa un līdztiesīga darba mākslu, pievērsties nevis grupu, bet gan kopējām interesēm. Tas nenotika," – atgādināja diplomāts.
Pēdējos gados Krievija saskaras ar bezprecedenta aktivitāti no alianses puses pie savām robežām. NATO to dēvē par "Krievijas agresijas savaldīšanu", lai arī Kremlis uzsver: valsts neapdraud citas valstis, taču atbildēs uz darbībām, kas apdraud Krievijas intereses.
