RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. Vairumam Latvijas iedzīvotāju nav iespējas efektīvi ārstēties valsts atbalsta trūkuma dēļ, paziņoja bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs radio Baltkom ēterā.
Pēc Belēviča sacītā, Latvijai ir jābūt atbildīgai par katru pacientu līdz pat zāļu iegādei.
"Piecpadsmit procenti cilvēku, pat kad viņiem izrakstīja daļēji kompensējamas zāles, neiet uz aptieku, jo viņiem nav naudas tām. Ir nepareizi, kad valsts apmaksā cilvēkam vizīti pie ārsta, tas izraksta viņam zāles, bet cilvēks tās nepērk, jo viņam nav naudas," citē Belēviča vārdus Mixnews.lv.
Bijušais Veselības ministrijas vadītājs minēja Igaunijas piemēru, kurs, pēc viņa teiktā, atrada līdzekļus pacientu zāļu apmaksai.
"Šobrīd valsts tērē 148 miljonus eiro gadā vizītēm pie ārsta un daļēji kompensējamām zālēm. Lai Latvija varētu apmaksāt visas recepšu zāles, ir nepieciešami papildu 200 miljoni eiro," norādīja Belēvičs.
Viņš ir pārliecināts, ka valstij jākompensē visas recepšu zāles, sevišķi līdz ar obligātās medicīniskās apdrošināšanas ieviešanu.
Zāles kredītā
Tāpat, pēc Belēviča domām, valstij jāiejaucas situācijā, kad aptiekas pārdod zāles kredītā. Bijušais ministrs norāda, ka šāda prakse nav jaunums, taču nekā laba tajā nav.
"Tie, kas strādā aptieku biznesā, zina, ka visus šos gadus aptiekas bieži izsniedz zāles pensionāriem, kad tiem nav naudas, bezmaksas un ieraksta viņus parādu burtnīcā. Savukārt viņi atgriež parādu, kad atnāk pensija," paskaidroja Belēvičs.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, saskaņā ar kādas valstī strādājošās bankas datiem, Latvijas sirmgalvji bieži noformē kredītus priekš ārstēšanās un zāļu iegādei. Kā norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, nepamatoti augstas cenas aptiekās noved pie tā, ka pacienti vienkārši nepērk zāles.
Saskaņā ar atklāto informācijas avotu datiem, Belēvičs dažādos gados bijis zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma, kā arī divu aptieku tīklu dibinātājas un vadītājs. 2014.-2016. gadā viņš ieņēma Latvijas veselības ministra amatu un pameta to pēc skandāla, kurš bija saistīts ar ārpus kārtas veikto operāciju Latvijas Onkoloģijas centrā.
Ārstēties Latvijā ir dārgi
Saskaņā ar Eurostat vērtējumu, Latvija ir Eiropas Savienības valstu pieciniekā, kuru iedzīvotājiem medicīnas preparātu izdevumi izvēršas būtiskā finanšu slogā. Par zāļu augstajām izmaksām sūdzas 30% Latvijas iedzīvotāju, savukārt Igaunijā par būtiskām ārstniecības līdzekļu iegādes izmaksām paziņojuši vien 6% aptaujāto.
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš norādīja, ka zāļu izmaksu kompensēšanas sistēma Latvijā ir jāpiemēro ne mazāk kā divām trešdaļām pārdodamo zāļu – tad valsts spēs kontrolēt cenas aptiekās.
Iepriekš kļuva zinām, ka ārstniecības līdzekļu verifikācijas sistēmas ieviešanas dēļ medicīnas preparātu cenas Latvijā var pieaugt vidēji par 8-14 centiem par iepakojumu.
