RĪGA, 25. marts – Sputnik. Kaut arī Kariņa valdība strādā jau vairāk nekā divus mēnešus, Satversmes aizsardzības birojs (SAB, pretizlūkošanas dienests) pagaidām apstiprinājis tikai desmit no četrpadsmit Ministru Kabineta locekļu atbilstību likuma prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, raksta nra.lv.
Četri valdības locekļi vēl tiek pārbaudīti. Viņu vidū ir trīs KPV LV pārstāvji – labklājības ministre Ramona Petraviča, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Tāpat SAB nav pieņēmis lēmumu attiecībā uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci ("Attīstībai/Par!").
Iepriekš birojā paziņoja, ka jaunus cilvēkus politikā pārbaudīt esot grūtāk, jo viņi iepriekš nav nonākuši specdienestu redzeslokā, un šis paskaidrojums ir pilnībā attiecināms uz ministriem no KPV LV. Jāatgādina, no šī partijas izslēgtais Aldis Gobzems bieži norādīja uz nepieciešamību izmainīt valsts noslēpumam pielaides piešķiršanas kārtību.
Uz ceturto ministru, kurš joprojām iziet pārbaudi, Juri Pūci, šis skaidrojums nav attiecināms, jo savulaik viņš bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Tiesa, kopš tā laika pagājuši jau vairāk nekā pieci gadi.
Nereti tiek pausta izbrīna, ka valdība spēj pilnvērtīgi strādāt, neraugoties uz to, ka ne visiem tās locekļiem ir vienādas tiesības iepazīties ar informāciju. Ministru Kabineta sēdēm ir slēgtā daļa, kurā tiek izskatīta izpaušanai neparedzētā informācija.
Taču, pēc pašas valdības domām, uztraukumam nav pamata. Kā skaidro premjera Kariņa padomnieks Sandris Sabajevs, divpadsmit Ministru Kabineta sēžu laikā ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi izskatīti netika. Ja šādi jautājumi sēdēs parādīsies, ministri, kuri saņēmuši pielaidi, jau veidos kvorumu, tādēļ ministri bez pielaides var nepiedalīties sēdēs, un Ministru Kabineta darbs paralizēts netiks.
Kā skaidrojis Sabajevs, valsts noslēpumam ir trīs pakāpes: absolūti slepena, slepena un konfidenciāla informācija, un līdz šim valdības sēdēs nav nācies izskatīt nevienu no tām.
Valdība regulāri izskata informāciju ar ierobežotu piekļuvi. Tā ir paredzēta ierobežotam personu lokam viņu dienesta pienākumu veikšanai, un tās izpaušana vai nozaudēšana var apgrūtināt attiecīgas organizācijas darbību. Pie šāda veida informācijas attiecina, piemēram, neklasificētus NATO dokumentus. Lai iepazītos ar šādu informāciju, pietiek ieņemt ministra amatu.
Likums paredz, ka maksimālais pārbaudes termiņš sastāda trīs mēnešus, taču nepieciešamības gadījumā to ir iespējams pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Jā SAB lēmums būs negatīvs, to iespējams apstrīdēt Ģenerālprokuratūrā, un pēc tam tiesā, tāpēc kopējais šādu jautājumu izskatīšanas termiņš pēc Satversmes tiesas lēmuma tika palielināts.
Likumā tiek minēti septiņi punkti, pēc kuriem iespējams atteikt pielaidi slepenai informācijai. To vidū, piemēram, ir ierobežota rīcībspēja, garīgi traucējumi un noslieces uzvedībā, tostarp saistītas ar alkoholu un narkotikām.
Tāpat pielaidi nevar saņemt bijušie PSRS vai kādas valsts specdienestu darbinieki, kura nav ES un NATO sastāvā. Pielaide tiek liegta, ja pārbaudes laikā "konstatēti fakti, kuri sniedz pamatu apšaubīt cilvēka uzticamību vai spējas saglabāt valsts noslēpumu".
Iepriekš premjers atzīmēja, ka, ja kādam no ministriem tiks atteikts pielaidē, viņa vietā nāksies meklēt citu, jo diez vai viņš spēs pilnvērtīgi īstenot savas funkcijas bez pielaides valsts noslēpumam.
Kariņš atzīmēja, ka līdz šim brīdim pielaides trūkums vairākiem ministriem nekādā veidā nav ietekmējis Ministru Kabineta darbu un "viss notiek tā, kā tam jānotiek.
