RĪGA, 16. marts — Sputnik. ASV Kongresa Pārstāvju palāta atbalstījusi divus pret Krieviju vērstus likumus: "Par Vladimira Putina atklātību" un "Par amerikāņu drošības aizsardzību pret Kremļa agresiju", vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RT.
No pirmā dokumenta izriet, ka ASV intereses apdraudot datu trūkums par Krievijas prezidenta materiālo labklājību. Lai šo trūkumu labotu, likumprojekta autori uzdod attiecīgajām iestādēm sagatavot pārskatu par Vladimira Putina personīgo īpašumu. Kongresmeņu vēlmju izpildei atvēlēts pusgads.
Otrs likumprojekts uzdod ASV izlūkdienesta vadībai sagatavot pārskatu par iespējamiem "Krievijas plāniem" sākt bruņotu konfliktu ar jebkuru no NATO valstīm. Pārskats jāsagatavo triju mēnešu laikā, vēsta RT.
Bez tam Nacionālā izlūkdienesta vadībai jāsniedz prognoze par to, kāda būs Maskavas reakcija pēc ASV un to sabiedroto militārās klātbūtnes paplašināšanos Austrumeiropā un bruņojuma piegādes pieaugumu Gruzijai un Ukrainai.
Tāpat ieteikts identificēt "trauslās vietas", ko Kremlis varētu izmantot, lai negatīvi ietekmētu Vašingtonas attiecības ar tās sabiedrotajiem. Patlaban kongresmeņu apstiprinātie likumprojekti iesniegti Senātā, pēc tam tie nonāks pie ASV prezidenta Donalda Trampa.
ASV likumdevēji nokļuvuši rusofobu emociju gūstā
Jaunās aiz okeāna izskanējušās iniciatīvas jau saņēmušas Kremļa komentārus. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka tamlīdzīgi likumprojekti ir "mēra sajūtu zaudējušas rusofobas līnijas" turpinājums.
"Mēs neceram ne uz kādu aukstasinīgu vērtējumu no amerikāņu likumdevēju puses, jo patlaban viņi, visdrīzāk, ir šo emociju gūstā, kas nedod viņiem iespēju skaidri novērtēt situāciju un nodemonstrēt kaut mazāko politisko gribu spert soļus, kas, no mūsu viedokļa, vislabāk atbilstu abu valstu interesēm," – Peskova teikto citēja RIA Novosti.
Zināms, ka minētajiem ASV likumprojektiem jākļūst par pamatu stingrākām sankcijām pret Krieviju. Iepriekš vēstīts, ka ASV Kongresā jau ziņoja par atbilstoša risinājuma sagatavošanu.
Plānots attiecināt sankcijas uz Krievijas finanšu institūtiem, kuri, saskaņā ar ASV varasiestāžu datiem, atbalstījuši "Krievijas valdības iejaukšanos demokrātiskās procedūrās vai vēlēšanās jebkurā valstī aiz Krievijas Federācijas robežām". Paredzētas arī individuālās sankcijas, ko plānots vērst pret "politiskajām figūrām, oligarhiem un citām personām, kas veicina nelikumīgas un korupcijas darbības, tieši vai netieši, prezidenta Vladimira Putina vārdā".
Savukārt Maskava uzskata, ka ASV iniciatīvas ir tuvredzīgas un bezjēdzīgas. Krievijas vadība jau vairākkārt ir norādījusi, ka ierobežojumi ir nederīgs instruments KF ārpolitikas izmaiņām.
Tāpat Krievijā uzskata par fantāzijām paziņojumus par to, ka sankcijas spēj nodarīt kritisku kaitējumu Krievijas ekonomikai. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau ir norādījis, ka cerības uz to nepiepildīsies.
"Diezin vai šeit ir vērts detalizēti runāt par to, ka mēģinājumi kaitēt Krievijas ekonomiskajai un tehnoloģiskajai attīstībai nav izdevušies un neizdosies. Mūsu ekonomika tiek galā, elastīgi reaģē uz ārējās ekonomiskās konjunktūras svārstībām, un mēs speram soļus, lai celtu investīciju pievilcību," – iepriekš uzsvēra ministrs.
