RĪGA, 16. marts — Sputnik, Dmitrijs Jermolajevs. Šķiet, Maskavai ir apnicis gadu pēc gada runča Leopolda stilā iegalvot kaimiņiem, ka SS leģionāru un viņu gados jauno piekritēju maršs Rīgā nav pieņemams.
Sabiedriskie darbinieki – fonda "Vēsturiskā atmiņa"pārstāvji nolēmuši dokumentēt gan esesiešus, gan viņu līdzskrējējus 16. marta pasākumos un nodot šos datus starptautiskajām organizācijām un Krievijas, ES un ASV varasiestādēm. Kāpēc? Viss ir pavisam vienkārši.
Mēs visi ļoti labi zinām, ka daudzi radikāli noskaņoti cilvēki no Latvijas apmeklē Krieviju biznesa darīšanās. Tagad, domājams, viņiem nāksies atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem par dalību pasākumos, kuru mērķis ir SS glorifikācija. Iespējams, interesi demonstrēs arī ASV varasiestādes.
Konvertējamā liekulība
Vai gribat teikt, ka viņi negodina SS? Paskatieties ierakstu, ko sagatavojuši "Vēsturiskās atmiņas" brīvprātīgie. Tur ir gan 16. marta pasākumu pastāvīgā apmeklētāja Šarlote Lorensa, kas organizē nacistisku šovu Okupācijas muzejā un bučo Hitlera fotogrāfijas, gan Jānis Iesalnieks, pazīstams ar saviem mēģinājumiem attaisnot norvēģu teroristu Andersu Breivīku un spriedelējumiem par latviešu ārisko izcelsmi un krieviem kā par "kvalitāti zaudējušu" tautu.
Vai teiksiet, ka Lorensa ir margināla persona? Iespējams. Taču Iesalnieks noteikti nav marginālis. Vairākus gadus viņš bija Latvijas Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tomēr cepa un publiski demonstrēja svastikas formas cepumus.
Kā tad īsti iznāk: Latvijas pilsonis pelna naudu Krievijā, bet peļņu pārskaita latviešu nacionālistiem. Pie tam Krievijā visiem stāsta, kā viņš mīl Krieviju un tās iedzīvotājus. Toties Latvijā tas pats cilvēks apmeklē pasākumus, kuros tiek slavināta SS.
Gājienu video ierakstu analīze, ko veiks "Vēsturiskās atmiņas" pārstāvji, ļaus labot tādu disonansi.
Jāpiebilst, ka ierakstu par esesiešiem un neonacistiem fonds "Vēsturiskā atmiņa" publikai demonstrēja 14. martā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".
Fonds vadītājs Aleksandrs Djukovs apsolīja, ka Krievijas vēsturnieki pārbaudīs identificēto maršu gājienu dalībnieku no 15. un 19. SS divīzijas: Mārtiņa Baloža, Harija Freimaņa un Edgara Vēvera dalību kara noziegumos.
Latvija ir tuvu
Ieraksts tika prezentēts diskusijas ietvaros, kas bija veltīta izlasei "No nacionālisma līdz kolaboracionismam: Baltija Otrā pasaules kara gados", ko sastādījuši Krievijas vēsturnieki.
Fonda "Vēsturiskā atmiņa" pētījumu programmu vadītājs Vladimirs Simindejs pastāstīja Sputnik Latvija, ka vietējie interesenti no Pleskavas labprāt pēta ar "Baltijas jautājumu" saistītās problēmas, jo Pleskavas apgabals robežojas ar Latgali un Igaunijas dienvidaustrumu rajoniem, turklāt pleskaviešu ciešanas un varonība Lielā Tēvijas kara gados nemainīgi piesaista pētnieku un sabiedrības uzmanību.
Prezentāciju Pleskavā apmeklēja arī novadpētnieks un vēsturnieks Vlads Bogovs no Rīgas, grāmatas "Nacisma notiesātie. Salaspils koncentrācijas nometne: aizmirstā vēsture". Sarunā ar Sputnik Latvija viņš uzsvēra, ka soda operācijas "Ziemas burvība" gaitā 1943. gada februārī un martā cieta arī Pleskavas apgabala Sebežas rajona (tolaik tas piederēja pie Kaļiņinas apgabala) civiliedzīvotāji.
Soda operācijas dalībnieki, pārsvarā – latviešu policistu bataljoni, drošības policija un SS reihsfīrera drošības dienests (SD), dzina sievietes un bērnus uz Salaspils koncentrācijas nometni, kur cilvēki mita šausminošos apstākļos. Daudzi gāja bojā mokošā nāvē no bada, slimībām un sargu ņirgāšanās.
