RĪGA, 12. marts — Sputnik. Latvijas iedzīvotāju noskaņojums par savām vecumdienām kļuvis pārlieku optimistisks, Swedbank pētījums parāda, ka tās tiek saistīts ar dzīvošanu savam priekam.
Trešdaļa strādājošo Latvijas iedzīvotāju (32%) vecumdienās plāno būt sociāli aktīviem un priecāties par to, kam pašlaik nepietiek laika. Pagājušajā gadā tādu bija mazāk - 22%. Mazāk pieaudzis to cilvēku skaits, kuri plāno strādāt un dzīvot savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% 2018. gadā). Katrs ceturtais (26%) plāno turpināt darbu, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus. Gandrīz tikpat daudz (24%) ir tādu, kuri neplāno strādāt un plāno, ka dzīvos pieticīgi, jo, visticamāk, ienākumi būs ļoti zemi.
Trīs ceturtdaļas (76%) Latvijas iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, bet puse vēlētos strādāt pusslodzē. Piektā daļa apzinās, ka algots darbs vecumdienās būs finansiāli nepieciešams. Lielākā daļa jauniešu (47%) gatavojas strādāt, lai paliktu cilvēku vidū, savukārt 31% no pirmspensijas vecuma respondentiem vēlas strādāt, tomēr viņiem ir šaubas par savām spējām to darīt.
Vēlamais pensionēšanās vecums
Latvijas iedzīvotāji gribētu doties pensijā vēlāk nekā tā bija pirms diviem gadiem, tomēr vienalga pirms oficiāla vecuma vecuma iestāšanās Latvijā. 36% nosaukuši vēlamo vecuma pensijas vecumu no 56 līdz 61 gadam, 2017. gadā 34% gribēja pensionēties vecumā no 50 līdz 55 gadiem. Atgādinām, ka pērn pensionēšanās vecums Latvijā bija 63 gadi, līdz 2025. gadam to paredzēts pacelt līdz 65 gadiem.
Lielākā daļa (45%) aptaujāto cer uz pensiju 75%-100% apmērā no pašreizējās algas, bet trešdaļa cer, ka pensija pārsniegs šobrīd esošos ieņēmumus un būs 1000 eiro. Šobrīd lielākā daļa pensionāru saņem 320 eiro. Rīgā dzīvo vislielākie optimisti, kuri vēlas saņemt pensiju 1113 eiro apmērā. Pērn rīdzinieki gribēja pensiju par 16% mazāk - 958 eiro.
Vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju neapzinās savas gaidāmās pensijas apmēru. Katrs desmitais nezina par iespēju jau šobrīd skatīt savas prognozētās valsts pensijas apmēru (11%), daļu respondentu tas neinteresē (16%), bet daļa aptaujāto uzskata, ka līdz pensijai nenodzīvos (9%).
"Kamēr iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem jeb tā dēvētā tūkstošgades paaudze uzskata, ka būs sociāli aktīvi un baudīs dzīvi (38%). Tikmēr tie, kuriem pensijas vecums daudz tuvāk (iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā), ir daudz pesimistiskāki un pieļauj, ka dzīvos pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi (37%). Kopumā arī gaidas no pensijas apmēra ir samērā rožainas, īpaši skatot to kontekstā, ka pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama," - skaidro Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.
Viņš piebilda, ka šobrīd vecumdienu uzkrājumus privātajos pensiju fondos veido tikai 30% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, bet ar katru gadu arvien vairāk iedzīvotāju apzinās nepieciešamību patstāvīgi veidot uzkrājumus vecumdienām. Šobrīd 24% iedzīvotāju veido uzkrājumus trešajā pensiju līmenī (14% 2018. gadā), 18% veido cita veida uzkrājumus savai pensijai, par 10% aptaujāto iemaksus trešo pensiju līmeni veic darba devējs. Bet joprojām lielākā daļa iedzīvotāju paļaujas tikai uz valsts pensiju (27%), kā arī uzskata, ka viņu pensijas uzkrājums ir bērni un nekustamie īpašumi (24%).
Kopštāls atzīmēja, ka uzkrājumus pensiju fondā sāk veidot iedzīvotāji, kuriem pensijas vecums ir pietiekami tuvu. Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs ir aptuveni 47 gadu vecs.
Aptauja tika veikta šā gada janvārī, bija aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
