Agrākie banku skandāli, kuri pārsvarā plosījās Latvijā, izskanēja tikai avīžu lapās. To atbalss vēl skan ausis, visa banku nozare raustās krampjos. Ekonomika gan ir augstprātīga dāma un labprāt izliekas, ka viss ir kārtībā, taču paklusām pa naktīm lej asaras, kad neviens neredz, stāsta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.
Pirmos triecienus saņēma mazāks bankas, kas pilnā sparā tirgoja pakalpojumus visādiem blēžiem no austrumiem, toties nākamie triecieni nāca pār lielām bankām un lielo kapitālu. Tie aizsita elpu. Tolaik iesīkstējuši optimisti pārliecināja, ka viss ir beidzies: aizvāks klientūru no austrumiem, ierobežos nerezidentu ieguldījumus un dzīvosim cepuri kuldami.
Sak, Latvijas bankas strādāja ar klientiem, toties parastos iedzīvotājus apkalpoja skandināvu bankas.
Sak, tām noteikti viss ir kārtībā, viss ir pārskatāms, strādā godīgi, pēc labākās sirdsapziņas. Pie tam arī amerikāņi, kuri to visu sarīkojuši, zviedrus liks mierā.
Tiklīdz elpa bija atvilkta, nāca trešais sitiens. Nu jau pa galvu. Zviedru televīzija ziņoja, ka Baltijas valstīs aktīvi strādājošā Swedbank tiek turēta aizdomās par plašu un sistemātisku naudas atmazgāšanu. Sak, desmit gadu laikā dāņu Danske Bank filiālēs Baltijā atmazgāts ne viens vien miljardiņš eiro. Klīst baumas arī par gluži neiedomājamām summām ar desmit un pat vienpadsmit nullēm.
Reaktīvie optimisti atkal metās visus mierināt: pagaidiet, tas taču ir tikai televizors, pie tam pat ne amerikāņu. Taču publikai nav nekāda iemesla nomierināties. Baltijā tāda pārraide jau ir redzēta, tad arī mierināja – nekā briesmīga, taču viss beidzās ar bankas slēgšanu. Un viss sākās ar mājieniem medijos.
Toties šoreiz izmeklēšanā piedalījās tā saucamie "bezpeļņas" žurnālisti, kuri tīra sīkuma pēc nesatraucas un tāpat vien ne burtu neuzrakstīs – tā ir bezpeļņas realitāte. Pati Danske Bank jau ir nosarkusi un devusies prom gan no Baltijas, gan Krievijas.
Tauta satraucas, tauta nervozē. Cilvēkus var saprast, jo lielākajai daļai Baltijas valstu pilsoņu konti ir Swedbank. Pensijas, algas, sociālie pabalsti, uzkrājumi.
Principā, tā ir galvenā finanšu infrastruktūra. Ja sāks raustīties, skars visus.
Aizdomas par naudas atmazgāšanu bankai ir gluži kā aizdomas par "korupciju" politiķim. Apsūdzēt var visus, ko vien ienāk prātā, pierādīt ir gandrīz neiespējami, reputāciju sabojā vienā mirklī. Stāsti par banku tumšajiem darbiņiem ir modīgs paņēmiens, ko liek lietā vēl tumšākas un gandrīz neredzamas personas, kas stāv aiz bezpeļņas informācijas sinhronajām darbībām.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
