RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks un Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks parakstīja vienošanos par savstarpējo saprašanos NATO Militāri-politiskā bloka Ziemeļu divīzijas štāba (Headquarters Multinational Division North) veidošanas jautājumā, vēsta Sputnik Igaunija, kā arī Latvijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.
Dokumenta parakstīšanas ceremonija notika 2019. gada 14. februārī, vēsta ERR. Līgumam, kurš kļuva par pamatu alianses jaunās struktūras darbam, pievienojās Dānija un Latvija.
No Igaunijas NATO Ziemeļu divīzijas štāba darbībā piedalīsies ne mazāk kā 15 Aizsardzības spēku militārpersonas. Štāba uzdevumos ietilpst aizsardzības plānošana, militāro mācību un Igaunijas, Dānijas un Latvijas bruņoto spēku mijiedarbības uzlabošanas pasākumu organizēšana un rīkošana sasvstarpēju aizsardzības uzdevumu veikšanā. Štābs kļūs par NATO komandu tīkla vispārējo daļu, kura būs atbildīga par aizsardzību Baltijas reģionā.
Ziemeļu divīzijas štāba atklāšana ieplānota 8. martā Ādažos. Par pirmo alianses jaunās struktūras priekšnieku kļūs Dānijas Bruņoto spēku ģenerālmajors. Gaidāms, ka štāba pirmā operatīvā gatavība tiks sasniegta 2019. gada pirmajā pusgadā. Savukārt pilnu operatīvo gatavību projekta dalībniekiem jānodrošina dažu gadu laikā.
Kā jau rakstīja Sputnik, principiāls lēmums par NATO starptautiskās divīzijas "Ziemeļi" izveidošanu tika pieņemts pagājušajā gadā alianses samitā Briselē. Izvērtējot pasākuma rezultātus, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka samitā pieņemtie lēmumi veicinās "savaldīšanas un aizsardzības potenciāla nostiprināšanas turpināšanu, lai būtu gataviem reaģēt uz visiem draudiem".
Pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā vērojama nebijusi Ziemeļatlantijas alianses grupējuma pastiprināšanās. Lēmums par NATO karaspēku izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā tika apstiprināts alianses samitā Varšavā 2016. gada vasarā it kā saistībā ar Krievijas Federācijas uzbrukšanas draudiem tām.
Maskavā vairākkārt paziņoja, ka nav ieinteresēti konfrontācijas palielināšanās ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz vēl kaut kur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij.
Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav agresīvu plānu, taču tā izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
