RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Vēl joprojām rit sarunas par amerikāņu tanku divīzijas dislokāciju Polijā, taču nekādi lēmumi vēl nav pieņemti. Krieviju satrauc militārās klātbūtnes paplašināšanās pie tās robežām, tamlīdzīgus soļus tā nevar atstāt bez atbildes, paziņoja Krievijas vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs, intervijā telekanālam "Rossija 24".
Jau vairākus gadus Polija līdz ar Latviju, Igauniju un Lietuvu pozicionē sevi kā valstis, kas, ņemot vērā Krievijas robežu tuvumu, var kļūt par karadarbības teātri konfliktā starp Austrumiem un Rietumiem. Baltijas valstis jau dislocējušas savās teritorijās NATO starptautiskos bataljonus un pieprasa militārās klātbūtnes paplašināšanos reģionā. Nesen Polija ieteica ASV dislocēt tanku divīziju un apņēmās segt izdevumus – aptuveni 1,5-2 miljardus dolāru. Ierosinājums iesniegts ārpus NATO divpusējā kārtībā. Polijas prezidents Andžejs Duda pat ieteica nosaukt pastāvīgo armijas bāzi par Fort Trump ("Trampa forts").
Polijas un ASV valdības apspriež tanku divīzijas dislokāciju, taču pagaidām lēmums nav pieņemts, informēja Krievijas vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs.
"Tātad droši vien jāpagaida un jāpaskatās, vai tāds lēmums būs un kādā formā tiks pieņemts," – piezīmēja diplomāts.
Viņš uzsvēra, ka NATO militārās klātbūtnes tālāka paplašināšanās pie Krievijas robežām nekādi neveicinās spriedzes mazināšanos un attiecību uzlabošanos. Centienus paplašināt militāro klātbūtni pie robežām KF uzskata par negatīvu ietekmi, kas rada pamatu bažām, atzīmēja diplomāts un uzsvēra: tādu situāciju Krievija nevar ignorēt.
Novembrī Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks Polijas radio ēterā paziņoja, ka ASV kara bāzes izveide Polijā ir izlemts jautājums. "Trampa forts tiks izveidots. Tas ir neapšaubāmi," – apgalvoja Blaščaks. Viņš piebilda, ka patlaban tiek apspriests tikai tas, kādā tieši formā tiks pastiprināta amerikāņu militārā klātbūtne Polijā.
Krievija negatīvi vērtē ieceri veidot ASV militāro bāzi Polijā. Krievijas politiķi brīdināja: "Trampa forta" izveide Krievijas robežu tiešā tuvumā radīs atklātus draudus, un Maskava būs spiesta reaģēt. Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs uzsvēra, ka, veidojoties Polijā ASV armijas bāzei, Krievija mainīs sava aizsardzības bruņojuma mērķus, lai lokalizētu jaunos draudus.
Jautājumu par Amerikāņu karavīru dislokāciju Polijā neviennozīmīgi vērtē arī Baltijas valstu militārpersonas un politologi. Piemēram, poļu vēsturnieks un politologs Tomašs Jankovskis paziņoja, ka tādiem plāniem ir tīri politiski iemesli.
"Visi lieliski saprot, ka "Trampa forts" ir projekts, kas nespēs nostiprināt Polijas aizsardzību, pat ne potenciāli. Taču tas nav arī paredzēts tādiem mērķiem. Tā ir tīša provokācija pret Krieviju. Tomēr ir jāsaprot, ka tāds bāzes izvietojums ietekmēs Krieviju, un tā, protams, spers atbildes soļus," – teica Jankovskis.
Savukārt militārais eksperts, Latvijas Aizsardzības ministrijas atvaļinātais virsnieks Einārs Graudiņš norādīja, ka jebkādu uzbrukuma ieroču uzkrāšana "automātiski palielina militāra konflikta nejaušas sākšanās risku".
"Tā ir akadēmiska zinātne. Viņi neaptver, ko nozīmē trieciens ar vienu pašu kodollādiņu, piemēram, pa Rīgu," – secināja eksperts.
Pēdējos gados no Baltijas valstu un Polijas puses bieži vien izskan paziņojumi par to, ka no Krievijas puses it kā nākot draudi, lai arī Maskava vairākkārt uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir ļoti labi zināms, taču alianse vienkārši aizbildinās ar šādu ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.
