RĪGA, 14. februāris – Sputnik. Par spīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PLMP) lēmumam, kura atteicās piešķirt bēgļa statusu Libānas pilsonim, Administratīvā tiesa nostājās prasītāja pusē, kuru dzimtenē vajā seksuālās orientācijas dēļ, liecina publicētais tiesas spriedums, vēsta portāls tvnet.lv.
No tiesas materiāliem kļuva zināms, ka Libānas pilsonis vērsās Valsts robežsardzē pērnā gada aprīlī – savā iesniegumā viņš lūdza piešķirt viņam bēgļa vai alternatīvu statusu Latvijā. Savu lūgumu vīrietis pamatoja ar to, ka baidās no vajāšanas seksuālās orientācijas un reliģisko uzskatu dēļ, kuri viņa dzimtenē tiek uzskatīti par pretlikumīgiem.
Personīgās intervijas laikā prasītājs pastāstīja, ka Tripolē, kur viņš dzīvo, ir ļoti islāmiska pilsēta. Prasītāja ģimene ir ļoti reliģioza, savukārt vecāki ir šķīrušies – dēls centies dzīvot gan pie mātes, gan pie tēva, taču abos gadījumos jutās nedroši. Viņam nācies melot par savu orientāciju un ticību. Māte pastāstīja paziņām, ka viņas dēls, iespējams, esot homoseksuālists un turklāt varētu būt ateists, tāpēc vīrietis visur izjutis draudus.
Pēc viņa sacītā, pamāte draudēja paziņot Hezbollah grupējuma pārstāvjiem, ka jaunietis ir gejs, lai tie ar viņu izrēķinās. Jaunietis pieļāva, ka māte un citi radinieki nojautuši, ka viņš ir ateists un gejs, kaut gan viņš atklāti par to nav runājis.
Pēc prasītāja sacītā, Libānā homoseksualitāte tiek uzskatīta par pretlikumīgu, tāpēc cilvēku var aizturēt uz aizdomu pamata, ka viņš esot gejs. Homoseksuāļus vajā un spīdzina, apgalvoja ārzemnieks. Tiesa, Libānā viņam bijusi draudzene, kurai bijusi Libānas un Latvijas dubultpilsonība. Un tieši viņa stimulējusi viņu pārcelties uz Latviju.
Tāpēc jaunietis cītīgi ķērās klāt latviešu valodas apgūšanai, lai gūtu iespēju pabeigt vidusskolu Latvijā. Taču mācības un visus savus sapņus par Latviju viņš turējis noslēpumā no mātes, paziņojot viņai vēlāk, ka vēlas apciemot Latvijā savu draudzeni. Īsāk sakot, deva saprast radiniekiem, ka taisās uz Latviju ar romantiskām jūtām, un tas viņus ļoti iepriecināja, jo liecināja par viņa "pareizo" orientāciju.
Tādējādi 2016. gadā viņš ieradās Latvijā, lai nokārtotu centralizēto eksāmenu. Pēc vīzas derīguma termiņa beigām viņš bija spiests atgriezties Libāna, taču nolēma nepadoties un sāka meklēt iespējas, kā atbraukt uz Latviju mācīties atkal.
Taču pēc atgriešanās Libānā situācija ģimenē saasinājās – konflikti ar māti un tēvoci turpinājās, savukārt māte nevēlējās, lai dēls dzīvo ar viņu. Kad zēns pateica viņai, ka vēlas turpināt mācības Latvijā, māte ieteica studēt jurisprudenci. Un sāka draudēt, ka gadījumā, ja viņš nestudēs "vīrišķīgā" mācību programmā, viņa nemaksās par mācībām.
Tajā pašā 2016. gadā Libānas pilsonis atkal ieradās Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Pēc viņa sacītā, tikai šeit, Latvijā, viņš jutās drošībā. Taču pērn māte atteicās maksāt par viņa mācībām, jo nolēma, ka dēls to nav pelnījis, un viņai jārūpējas par jaunākajiem bērniem. Rezultātā jaunietis tika izslēgts no augstskolas. Viņam draudēja izraidīšana no Latvijas, tāpēc viņš iesniedza pieteikumu ar lūgumu piešķirt viņam patvērumu.
Taču PMLP darbinieki acīmredzot īpaši nenoticēja Libānas pilsoņa stāstītājam un atteica viņam statusa piešķiršanā. Savu lēmumu PMLP argumentēja ar to, ka nekas neliecina par to, ka jaunietis tika pakļauts vajāšanai – Libānas sabiedrībā atšķirībā no citām arābu valstīm ir visnotaļ toleranta attiecībā pret lesbietēm, gejiem un biseksuāļiem, transeksuāļiem un citiem seksuālo minoritāšu pārstāvjiem.
Prasītājs nolēma apstrīdēt PMLP lēmumu, un šī gada janvārī Administratīvā tiesa apstiprināja viņa lūgumu, nolemjot, ka Libānas pilsonim ir jāsaņem bēgļa statuss, jo viņš tiek vajāts savā dzimtenē seksuālās orientācijas dēļ.
Saskaņā ar PMLP datiem 2018. gadā bēgļa statusu ieguva 23 cilvēki, un vēl 24 cilvēkiem ir alternatīvs statuss. ES bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju pārcēlušies 7 cilvēki. 2017. gadā galvenie patvēruma lūdzēji bija Krievijas, Irākas, Azerbaidžānas, Ēģiptes un Vjetnamas pārstāvji.
Kopš 1998. līdz 2018. gadam starptautisko aizstāvību Latvijā palūguši 2689 patvēruma meklētāji (2017. gadā viņu skaits bijis vislielākais – 395 cilvēki). Kopumā bēgļa statusu ieguva 180 cilvēki, alternatīvu statusu – 538 cilvēki.
