RĪGA, 13. februāris – Sputnik. Eiroparlamenta un ES Valstu padomes pārstāvji ar Eiropas Komisijas dalību saskaņojuši ES Gāzes direktīvas grozījumus, paziņoja enerģētikas un klimata eirokomisārs Migels Ariass Kanjete. Atjaunotā direktīva kļūs par "tiesiskām bruņām" projektam "Ziemeļu straume 2", uzskata analītiķi.
ES atjaunojusi Gāzes direktīvu
"Mēs saskaņojām jaunos noteikumus, lai nodrošinātu cauruļvadu ar trešo valstu dalību atbilstību ES likumdošanai – ES gāzes tirgus funkcionēšanas uzlabošanai un solidaritātes nostiprināšanai," - uzrakstīja Kanjete Twitter.
We just agreed new rules to ensure that pipelines with third countries comply with EU law - improving the functioning of the EU gas market and strengthening solidarity 👉🏻 https://t.co/7OUwt8RIQf #EnergyUnion pic.twitter.com/vqSra8VYuK
— Miguel Arias Cañete (@MAC_europa) 12 февраля 2019 г.
Kā tiek norādīts Eiropas Komisijas paziņojumā, gala grozījumu apstiprināšana aizņems dažus mēnešus.
"Pēc provizoriskās politiskās saskaņošanas direktīvas teksts tiks sagatavots visās ES valodās, un tas oficiāli būs jāapstiprina Eiroparlamentam un Eiropas Padomei. Pēc abu likumdevēju apstiprināšanas tuvāko mēnešu laikā, jaunais likums tiks publicēts Savienības oficiālajā žurnālā," - paziņoja EK.
2017. gada novembrī Eiropas Komisija piedāvā veikt grozījumus ES Gāzes direktīvā. Izmaiņu mērķis bija piemērot noteiktas ES enerģētiskās likumdošanas normas nevis dažiem, bet visiem gāzesvadiem Eiropas Savienības teritorijā, tostarp tiem, kuros piedalās trešās valstis.
Tostarp normas ietver nediskriminējošu gāzes sūknēšanas tarifu noteikšanu, trešo pušu piekļuvi iespējai sūknēt gāzi, gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšanu. Esošās normas netiek attiecinātas uz gāzesvadu jūras posmiem.
Eiropas caurlaide "Ziemeļu straumei 2"
Gāzes direktīvas grozījumiem jāiekļauj jūras gāzesvadu darbība, līdz ar to, arī "Ziemeļu straume 2". Kā paziņoja Varšavas Austrumu pētījumu centra analītiķis Šimons Kardass, Gāzes direktīvas grozījumi atņems Krievijas projekta pretiniekiem iespēju atcelt cauruļvada celtniecību.
"Ja līdz šim gāzesvada pretinieki varēja runāt, ka celtniecība norit ārpus ES likumiem, tad tagad "Ziemeļu straume 2" saņems Eiropas "caurlaidi"," - citē eksperta vārdus poļu Rzeczpospolita.
Kardass ir pārliecināts, ka līdz ar grozījumu ieviešanu "Ziemeļu straumei 2" parādīsies "tiesiskas bruņas".
"Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, jūras posmā Eiropas Savienības likumdošana tagad būs attiecināma uz gāzesvadu tikai Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Tādējādi tagad Berlīne pati var izlemt, kā strādās ES likumdošana "Ziemeļu straumes 2" gadījumā," - paskaidroja analītiķis.
Pēc cita eksperta domām, pēc grozījumu pieņemšanas "Ziemeļu straume 2" faktiski iegūs imunitāti no Eiropas likumdošanas.
"Teorētiski Eiropas likumdošana darbosies, taču nekāds sods par tās pārkāpšanu nav paredzēts. Politiskā ziņā tas ir sliktākais variants. Direktīva būs "vīģes lapa"," - sniedz izdevums eksperta viedokli.
"Likums, kurš bija paredzēts "Ziemeļu straumes 2" bloķēšanai, faktiski var to legalizēt," - konstatē avīze, norādot, ka atjaunotā direktīva atver ceļu "Ziemeļu straumes", "Turcijas straumes" un citu gāzesvadu sekojošo kārtu būvniecībai.
Kas ir "Ziemeļu straume 2"
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.
Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.
ASV Senāts 2017. gada jūnijā apstiprināja grozījumus sankciju paplašināšanai attiecībā pret Krieviju. Tostarp, likumprojekta tekstā tiek runāts, ka ASV "turpina pretoties gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvniecībai, ņemot vērā tā draudošo ietekmi uz Eiropas Savienības enerģētisko drošību un gāzes tirgus attīstību Centrālajā un Austrumeiropā un uz enerģētikas reformām Ukrainā".
Krievija vairākkārt ir informējusi, ka "Ziemeļu straumes 2" projekts ir ekonomisks un tēze par "kaitējumu Eiropas enerģētiskajai drošībai" neiztur nekādu kritiku — tieši otrādi, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija samazinās tranzīta riskus un palielinās tās patērētāju gāzes piegāžu drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā cauri Ukrainai, kas samazina tā piegādes cenu.
"Gazprom" paskaidroja, ka mēģinājumi izplatīt Trešo ES enerģētisko paketi uz jūras gāzes vadu "Ziemeļu straume 2" ir noteikts ar politiskiem mērķiem, tostarp, Ukrainas.
