RĪGA, 9. februāris – Sputnik. Vācija un Francija nonākušas pie kompromisa projekta "Ziemeļu straumes 2" jautājumā, un tagad gāzesvada būvdarbi netiks bloķēti, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.
Puses iesniegušas dokumenta provizorisko variantu Eiropas Savienības valstu vēstniekiem Briselē. Ziņu aģentūra AFP norādīja, ka vienošanās panākta jautājumā par gāzes transportēšanas jaunajiem noteikumiem. Ja tā tiks nostiprināta dokumentāli, Francija varētu atbalstīt jaunos Eiropas gāzes transportēšanas noteikumus.
Provizoriskais dokuments paredz, ka Vācija kontrolēs ES Gāzes direktīvas grozījumus, jo tās "teritorijā vai teritoriālajos ūdeņos… atrodas jaunais interkonektors (cauruļvads – red.)."
Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents enrģētiskās savienības jautājumos Marošs Ševčovičs paziņoja, ka Rumānija, kas ieņem ES Padomes prezidenta vietu 2019. gada pirmajā pusē, iesniegusi ES Gāzes direktīvas jaunos grozījumus, kuri varētu skart "Gazprom" īstenotos projektus "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straumes" turpinājums Eiropas valstīs.
Šonedēļ Francijas ĀM pārstāvis paziņoja, ka Parīze apņēmusies atbalstīt ES Gāzes direktīvas atkārtotu izskatīšanu.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dibenu un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
Kompānijai Nord Stream 2 AG atlicis saņemt atbilstošu atļauju tikai no Dānijas.
Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG.
Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.
Maskava ne vienu reizi vien aicinājusi pārtraukt gāzesvada politizāciju, kā arī uzsvērusi, ka Krievija to uzskata tikai par ekonomisku projektu.
Arī Vācija uzsvēra, ka uzskata to par komerciālu projektu, turklāt Vācijas ĀM kritizēja Vašingtonas viedokli. VFR ārlietu ministrs Haiko Māss lūdza ASV neiejaukties Eiropas enerģētiskās politikas jautājumos.
