RĪGA, 13. februāris – Sputnik. Igaunijas valdība negrasās ierobežot telekanālu translāciju un ieviest mediju cenzūru, paziņoja ĀM vadītājs Svens Miksers.
Pēc ministra sacītā, pastāv noteikti kanāli, kuri neatbilst demokrātiskās valstīs pieņemtai mediju klasifikācijai un nav plašsaziņu līdzekļu nosaukuma cienīgi.
"Taču republikas valdība negrasās iet telekanālu pieejamības ierobežošanas vai mediju cenzūras ieviešanas ceļu. Igaunijas varasiestādes lielākoties atteicās no atbildēm uz šādu informācijas kanālu pieteikumiem vai intervijas lūgumiem," - pateica Miksers, uzstājoties parlamentā ar ziņojumu par ārpolitiku.
ĀM vadītājs uzskata, ka labākais pretošanās veids naidīgajai ietekmei ir tūlītēja, uz faktiem balstīta dezinformācijas apstrīdēšana un objektīvas informācijas sniegšana Igaunijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no cilvēku dzīves vietas, vecuma un dzimtās valodas.
"Es uzskatu, ka stratēģiskā nozīmē taisnībai ir vērā ņemama priekšrocība pār viltus informāciju un izrādīsies uzvarētājos, taču tas prasa no mums gudrību un pietiekamus resursus, lai dominētu šajā informācijas kaujas laukā," - citē Miksera sacīto RIA Novosti.
Iepriekš vēstīts, ka ceturtdien, 31. janvāri Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sēdē pieņēma lēmumu aizliegt Krievijas telekanāla "Rossija RTR" retranslāciju un programmu izplatīšanu Latvijas teritorijā.
Latvija uzskata, ka šis pasaukums ļaus pasargāt valsti no "Kremļa propagandas" un palīdzēs "aizsargāt informācijas telpu".
Komentējot situāciju, Krievijas vēstniecība šo aizliegumu nosauca par lielu pļauku vārda brīvībai Latvijā un negodīgas konkurences izpausmi mediju telpā.
Savukārt, runājot par "Rossija RTR" translācijas aizliegumu Latvijā, Krievijas Valsts televīzijas un radio kompānijas (VGTRK) starptautisko attiecību direkcijas vadītājs Pjotrs Fjodorovs paziņoja, ka tas ir cenzūras mēģinājums, taču telekanāla skatītāji tik un tā atradīs iespēju to skatīties, jo pieejams internets, turklāt daudzi iegādājas satelīta TV.
Fjodorovs atgādināja, ka šāds lēmums nav pieņemts pirmo reizi, turklāt parasti Latvija izsaka pretenzijas nevis par ziņu izlaidumiem, bet gan diskusiju šoviem, kuros, pēc tās domām, nepareizi atspoguļoti kādi notikumi.
