RĪGA, 30. janvāris – Sputnik. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) piedāvā nesteigties ar paziņojumiem, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas dēļ Latvijai nāksies samaksāt vēl vairāk, jo uzņēmēji dosies uz tiesu. Par to viņš paziņoja intervijā kanālam LNT.
"Esmu lūdzis visu informāciju par to, kā ir gājis līdz šim. Ir ļoti daudz juridisku atzinumu, un diemžēl viņi savstarpēji ir arī pretrunīgi," norādīja ministrs.
Tāpat Nemiro pieprasījis Eiropas komisijas viedokli.
Taču jebkurā gadījumā ministra plānos nav OIK saglabāšanas – viņš vēlas atcelt šo sistēmu, lai samazinātu elektroenerģijas rēķinus.
"Tas ir Saeimas virsuzdevums, par to nobalsoja 100% deputātu, kas piedalījās balsojumā," norādīja Nemiro.
"Viena no sadaļām ir izbeigt OIK līdz 31. martam un ar mērķi, lai samazinātu šos te iedzīvotājiem rēķinus, un vispār Latvijas lietotājiem, elektrības. Tā kā faktiski mērķis ir ļoti skaidri definēts," atzīmēja ministrs.
Viņš uzskata, ka šobrīd nedrīkst spriest par to, kā saglabāt OIK.
Uz jautājumu par to, vai ministrs var garantēt, ka, kolīdz process tiks noslēgts, rēķini samazināsies, Nemiro atbildēja: "Mēs pie tā strādājam ļoti aktīvi."
Tiks izveidota darba grupa, kurā būs gan OIK saņēmēji, gan maksātāji.
"Mēs gribam uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļus," piebilda ministrs.
OIK likvidēšanas laikā un pēc tās netiek izslēgti tiesāšanās procesi.
"Mēs labi saprotam, ka visdārgāk mums izmaksā tiesāšanās, viss šis garais process izmaksā ļoti dārgi, tāpēc, lai vilki būtu paēduši, un aitas veselas, šī diskusija ir nepieciešama.
Taču primārais mērķis – obligāti samazināt tarifus, neveidojot nekādu jaunu sistēmu, kura, būtībā, kļūtu par OIK-2," uzsvēra ministrs.
OIK
OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.
2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.
Vēl lielākas kaislības ap OIK sakaitējās 2018. gada sākumā, kad mainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam iedzīvotāji apmaksāja OIK 2,679 eiro apmērā par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs nebija pastāvīgs lielums visiem patērētājiem, tās apjomu veidoja konstantā un mainīgā daļa. Pastāvīgais elements tiek noteikts atbilstoši pieslēgumam, bet mainīgais ir proporcionāli atkarīgs no elektroenerģijas patēriņa apjoma.
Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu dažos gadījumos patērētāju rēķini pieauga par 60%.
Pēc tam valdībā sākās diskusijas par iespējām atcelt OIK sistēmu.
Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza valdības komitejās ziņojumu par "zaļās" enerģijas tālāka atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada – tā vietā jāstājas "zaļās" enerģijas atbalsta jaunajai sistēmai uz tirgus principu pamata.
Tomēr 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt tiesiskos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.
