RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Par elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem resursiem, iedzīvotāji Latvijā maksā astoņas reizes vairāk nekā kaimiņvalstis. Galvenie iemesli - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas nepilnība, radio Baltkom ēterā stāstīja jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
"Ja paskatīsimies uz grafikiem, ieraudzīsim, ka par atjaunojamo elektrību mēs maksājam nevis divreiz vairāk, bet gan – atsevišķās pozīcijās – pat astoņas reizes vairāk. Tas ir absolūti nepareizi. Ja mēs varētu likvidēt OIK, un elektrība būtu nevis astoņas, bet gan kaut vai divas reizes dārgāka, mēs savos rēķinos ieraudzītu būtiskas izmaiņas," – atklāja Nemiro.
Viņš norādīja, ka OIK likvidācija ir Ekonomikas ministrijas prioritāte.
"Prioritāte numur viens – likvidēt OIK. Maigi sakot, termiņi ir ļoti ierobežoti," – skaidroja ministrs.
Politiķis piekrita viedoklim, ka, domājams, bez tiesvedības no šī gada marta to panākt neizdosies.
OIK
OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.
2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.
Vēl lielākas kaislības ap OIK sakaitējās 2018. gada sākumā, kad mainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam iedzīvotāji apmaksāja OIK 2,679 eiro apmērā par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs nebija pastāvīgs lielums visiem patērētājiem, tās apjomu veidoja konstantā un mainīgā daļa. Pastāvīgais elements tiek noteikts atbilstoši pieslēgumam, bet mainīgais ir proporcionāli atkarīgs no elektroenerģijas patēriņa apjoma.
Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu dažos gadījumos patērētāju rēķini pieauga par 60%.
Pēc tam valdībā sākās diskusijas par iespējām atcelt OIK sistēmu.
Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza valdības komitejās ziņojumu par "zaļās" enerģijas tālāka atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada – tā vietā jāstājas "zaļās" enerģijas atbalsta jaunajai sistēmai uz tirgus principu pamata.
Tomēr 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt tiesiskos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.
