Viss sākās ar rakstu avīzē The New York Times par to, ka Tramps pārdomā Savienoto Valstu iespēju izstāties no NATO. Kā jau šai avīzē pieņemts, ziņas pamatā ir tikai baumas no kuluāriem un atsauces uz anonīmiem ierēdņiem, taču tā radījusi solīdu atbalsi, portālā RIA Novosti pastāstīja autors Vladimirs Korņilovs.
Pēc raksta sākās diskusija, kurā izskanēja arī itin saprātīgi jautājumi. Piemēram, telekanāla Fox News pazīstamais raidījumu vadītājs Takers Karlsons sarunā ar Deividu Tafuri, prezidenta Obamas bijušo padomnieku ārpolitikas jautājumos, pavaicāja: "Kāpēc ASV netiek apspriests (NATO Statūtu – red.) 5. pants, kas uzliek mums par pienākumu aizsargāt citas valstis?" Cita starpā Karlsons pauda neizpratni par to, ka amerikāņu kareivjiem vajadzētu ziedot dzīvības par "Igaunijas teritoriālo vienotību" vai provocēt trešo pasaules karu, aizsargājot Latviju.
Par tādu spiedienu mazliet pārsteigtais Tafuri nomurmināja: "NATO pagātnē ir pierādījusi savus panākumus, sakaujot Padomju Savienību." Tomēr Karlsons jopprojām centās izdabūt no Tafura atbildi uz jautājumu "kāpēc amerikāņu bērniem būtu jāmirst par Latviju?"
Nesaņēmis atbildi no Obamas padomnieka, Fox News žurnālists turpināja tēmu savā šovā, atkal un atkal uzdodot jautājumu: kāpēc ASV apņēmušās mest kodollbumbas, aizstāvot tādas valstis kā Latvija un Igaunija. "Kāpēc mēs to izdarījām? – pats sev vaicāja Karlsons. – Kas to lai zina? Nianses slēpj vēsture."
Karlsons piebilda, ka sarunai par ASV saistībām Ziemeļatlantijas aliansē ir jānorit atklāti, bez savstarpējām apsūdzībām", ka "Amerikas tautai ir jāsaprot, kādas sekas var nest" viņu pienākums aizstāvēt Igauniju un Latviju.
Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess publicēja patētisku un sašutuma pilnu tvītu: "Vai tiešām bija bezjēdzīgas visas manis apmeklētās igauņu karavīru bēres, kuri palīdzēja ASV Afganistānā un Irākā? Lūdzu, atbildiet, jā vai nē." Kad daudzi eksprezidenta tvītu lasītāji godīgi sniedza apstiprinošu atbildi un norādīja, ka Igaunijas karavīru upuri bijuši veltīgi, viņš daudzus izmeta no savu sekotāju pulka.
Taču igauņu politiķis, kurš ir atbildīgs par savas valsts iesaistīšanu ASV un NATO avantūriskajās militārajās operācijās, pats varētu atbildēt uz savu jautājumu. Sagaidot igauņu kareivjus, kuri no Afganistānas atgriezās 2014. gadā, Ilvess uzrunāja klātesošos: "Par Afganistānu. Vai tagad šī valsts ir aizsargātāka, sekmīgāka un drošāka? Jā, protams." Viņš paskaidroja, ka Igaunijas ieguldījums karā Afganistānā – tas ir ieguldījums "pašas drošībā".
Pirms pieciem gadiem Igaunijas valsts vadītājs vēl varēja lolot tādas ilūzijas, taču tagad tām jau vajadzētu izkliedēties. Karš Afganistānā turpinās, terorakti kļuvuši par ikdienu, valsts šķelšanās turpinās. Tikai 2018. gadā vien karadarbību un aviācijas uzlidojumu rezultātā cietuši vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku, trešā dala bojāgājušo ir bērni. Arī 2019. gads sākās ar baismīgiem sprādzieniem Kabulā. Situāciju brīvības un demokrātijas jomā ilustrē fakts, ka pat prezidenta vēlēšanas, kas bija ieplānotas šī gada aprīlī, valsts bija spiesta atlikt līdz jūlijam. Daiļrunīgs ir arī fakts, ka visa pasaule par to var uzzināt tikai no ASV vēstniecības Afganistānā publicētajiem tītiem. Pat ASV vairs nav nekādu ilūziju par to, cik efektīva ir militārā operācija Afganistānā – to uzskatāmi apliecina satīriskā filma "Kara mašīna" ar Bredu Pitu galvenajā lomā. Tikai Ilvesam vēl joprojām šķiet, ka deviņi igauņu kareivji, kuri atdevuši savas dzīvības trešo valstu interešu labad Afganistānā, bija "attaisnoti upuri" šajā militārajā avantūrā, un ASV tagad noteikti sūtīs savus dēlus, ja Tallinai šķitīs, ka tai kaut kas draud.
Tā nav pirmā (un noteikti nav arī pēdējā) reizi, kad amerikāņu sabiedriskie darbinieki ierosina apspriest, cik lietderīga ir militārā palīdzība Baltijas valstīm. 2015. gadā Forbes publicēja rakstu, kura autors pauda pārliecību par to, ka šo "bezpalīdzīgo valstu" uzņemšana NATO bija liela kļūda, un pat pārējā Eiropa nevēlas tās aizstāvēt.
Patlaban baltiešiem kārtējo reizi no okeāna viņa krasta liek saprast skaidri un nepārprotami: ASV nevēlas upurēt savus karavīrus Austrumeiropas nelielo valstu interešu labad. Taču tās, it kā nemanot raidītos signālus, joprojām balsī fantazē par NATO Statūtu 5. pantu.
Piemēram, Igauinijā patlaban tiek pilnīgi nopietni apspriesta ideja pieprasīt no ASV militāro palīdzību viena miljarda dolāru apmērā – Igaunijas armijas atbalstam. Kāpēc Amerikai tas būtu jādara? Kā nu ne – Igaunija taču ir "svarīgs NATO austrumu priekšpostenis".
Tiesa, nedomājiet, ka igauņu elitei nekas nav pielēcis. Vienkārši tā ir politiska nepieciešamība – demonstrēt mērenu padevīgu "dumpi uz ceļiem". Lai elektorāts neaptvertu reālo situāciju.
