RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Baltijas valstu politiku attiecībā pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem var salīdzināt ar aparteīdu, paziņoja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs intervijā "Rossijskaja gazeta".
Aparteīds – oficiāla rasu diskriminācijas politika, ko Dienvidāfrikas Republikā no 1948. līdz 1994. gadam īstenoja valdošā Nacionālā partija. Aparteīda laikā valsts melnādainajiem iedzīvotājiem bija atņemtas politiskās, sociālās un pilsoniskās tiesības.
"Izskatīsim baltiešu politiku attiecībā pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Daudzos aspektos to iespējams pārliecinoši uzskatīt par aparteīdu. Atliek atsaukt atmiņā tā saucamos krievvalodīgos nepilsoņus, kuri faktiski izspiesti aiz tiesiskā lauka robežām Latvijā un Igaunijā. Vērtējam, ka laikā no Baltijas valstu neatkarības iegūšanas tās pametuši aptuveni 750-800 tūkstoši krievvalodīgo pilsoņu," – norādīja Patruševs.
Jāpiebilst, ka par "aparteīdu" Latvijas politiku attiecībā pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem iepriekš nosauca ne tikai Krievijas Federācijas padomes spīkere Valentīna Matvijenko un partija "Latvijas Krievu savienība", bet arī, piemēram, publicists Māris Krautmanis.
Par "kaunpilnu parādību" Patruševs nosauca arī Baltijā īstenoto krievu valodas diskriminācijas politiku.
"Daudzās Eiropas valstīs krievu valodas pieprasījums pieaug, pie tam ne tikai skolēnu vidū, bet arī starp uzņēmējiem, kuri vēlas strādāt ar mūsu valsti. Baltijas valstis nevēlas to saprast un cenšas ne tikai ierobežot krievu valodu, bet arī nostādīt to ārpus likuma. Domāju, ka politiķi minētajās valstīs – tie, kuri izmanto populistiskus rusofobus lozungus, ir tuvredzīgi. Krievu valoda, tāpat kā krievu pasaule, kā agrāk, ir liela un varena. Šodien, kad negrozāmi pieaug mūsu valsts investīciju un biznesa potenciāls, vienkārši muļķīgi ir ignorēt to, ka nākotne pieder biznesa pārstāvjiem, kuri ne tikai ņem vērā Krievijas intereses, bet arī mācās krievu valodu," – viņš norādīja.
Iepriekš Patruševs pauda, ka Baltijas valstīs un Polijā, pateicoties valdības vienaldzībai, aug rusofobija un antisemītisms, kā arī atdzimst neonacisms.
Pērn Latvijas Ministru kabinets apstiprināja mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Pagaidām saglabāta bilingvālā pirmskolas izglītība, sākumskolā (1.-6. klases) mācības notiks saskaņā ar trim bilingvālās izglītības modeļiem, pamatizglītības noslēguma posmā (7.-9. klases) 80% mācību procesa notiks valsts valodā, savukārt vidusskolā (10.-12. klases) mācības ritēs tikai latviešu valodā.
Igaunija pagaidām atteikusies no nacionālo skolu pārejas uz mācībām igauņu valodā, taču valsts prezidente Kersti Kaljulaida atzinīgi vērtēja "Latvijas pieredzi" un nesen pat paziņoja, ka lēmums par krievu skolu likvidāciju faktiski jau pieņemts, jo šīm skolām nepieciešamie pedagogi jau sen vairs netiek gatavoti.
