22:59 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs

Krievijas Drošības padomes sekretārs komentējis neonacisma atdzimšanu Baltijā

© Sputnik / Sergei Guneyev
Baltijā
Saņemt īso saiti
97

Gājieni ar nacistiskajiem simboliem, nacistisko noziedznieku godināšana, memoriāli SS leģionāru piemiņai liecina par neonacisma atdzimšanu Baltijas valstīs, konstatēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Baltijas valstīs un Polijā valdības pieļauj rusofobijas un antisemītisma paplašināšanos, atdzimst neonacisms, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja intervijā izdevumam "Rossijskaja gazeta".

Eiropas teritorijā atdzimst neonacisms, atzīmēja Patruševs.

"Eiropā atdzimst neonacisma idejas. Esošie dati liecina, ka Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 500 neonacistiski un nacionālistiski radikālie grupējumi (pārsvarā tos veido jaunieši). Tajos iestājušies vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku," – viņš teica. 

Patruševs uzsvēra, ka neonacistisko ideju nopietna izplatība vērojama Latvija, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, kur valdības rīcība sekmē rusofobijas, antisemītisma un neonacisma paplašināšanos.

"Vairākās Eiropas valstīs ar valdības atbalstu, pateicoties tās nevērībai, tiek organizēti neonacistiski marši, lāpu gājieni ar demonstratīvu nacistiskās simbolikas pielietojumu. Tiek godināti nacistu noziedznieki, norit svinīgas viņu apbedīšanas ceremonijas. Tiek celti memoriāli SS leģionāriem, tostarp arī padomju karavīriem atbrīvotājiem veltīto sagrauto pieminekļu vietā," – atgādināja politiķis.

Nacionālistiskās struktūras rada mobilas kaujas vienības, ko iespējams izmantot pilsoniskās nepakļaušanās akciju un masu nekārtību organizēšanai gan savās valstīs, gan ārzemēs, atzīmēja Krievijas Drošības padomes sekretārs.

"Rodas iespaids, ka Eiropā ir aizmirstas Otrā pasaules kara šausmas," – secināja Patruševs.

Ik gadus Rīgā 16. martā notiek Waffen SS leģionāru un viņu atbalstītāju gājiens.

Nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara gados okupētajā Latvijas teritorijā izveidoja Latviešu SS leģionu no divām grenadieru divīzijām. 1943. gada 24. martā Heinrihs Himlers deva pavēli, kurā precizēja jēdzienu "latviešu leģions" – latvieši, kas dienē visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, tostarp arī policijas bataljonos.

1944. gada 16. martā leģiona vienības sāka kauju ar Sarkano Armiju Veļikajas upers rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Tieši tāpēc Leģionāru diena Latvijā tiek svinēta 16. martā. Latviešu leģionā dienēja aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.

Pēc temata

Krievijas Drošības Padomes sekretārs: Kijeva vairs nevarēs izpildīt Minskas protokolus
Rīgas dome nolēmusi neaizliegt SS leģionāru maršu
Skolā Igaunijā uzstādīts SS virsnieka krūšutēls
Sergejs Lavrovs: ES cenšas iztapt Baltijas valstīm
Lavrovs: Baltijas valstīs atdzimst neonacisms. Rietumi klusē

Galvenie temati