ASV prezidents paziņojis, ka izvērtē iespējas ieviest ārkārtas stāvokli valstī, lai salauztu Kongresa pretestību jautājumā par prezidenta priekšvēlēšanu programmas galveno punktu izpildi. Situācija ir īpaši pikanta, ņemot vērā to, ka valsts vadītāja paziņojumi par ārkārtas stāvokļa ieviešanu, kas būtiski paplašinātu viņa tiesības, sniegti tā saucamā shutdown apstākļos, tas ir, federālās ministrijas, iestādes un aģentūras ir slēgtas, jo Kongress un Tramps nav vienojušies par valsts budžetu 2019. gadam, materiālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Ja ārkārtas stāvoklis tiks ieviests shutdown fonā, prezidents un viņa administrācija faktiski būs vienīgā pilnībā funkcionējošā (un viennozīmīgi – visietekmīgākā) struktūra amerikāņu varas sistēmā. Perspektīva rada gan plašas iespējas prezidenta personiskajām ambīcijām, gan risku – viņu var apsūdzēt par varas uzurpāciju.
Ārkārtas stāvokļa iespējamā ieviešana tiek aizbildināta (tas ir iegansts) ar konfliktu ap tā saucamo Trampa sienu uz robežas ar Meksiku, ko viņš padarīja par vienu no galvenajiem savas priekšvēlēšanu programmas punktiem. No vienas puses, "Trampa siena" ir praktiska iespēja aizsargāties no nelegālajiem migrantiem, kuri kaitināja republikāņu kandidāta pusē nostājušos vēlētājus, no otras puses – taustāms pierādījums: ASV prezidents nav nodevis savus vēlētājus pēc triumfālās ierašanās Baltajā namā.
Iespējams, ka ar sienu saistītā krīze ir saasinājusies tāpēc, ka Trampa administrācija elektorāta aptaujās saskatījusi prezidenta uzticības reitinga krišanos, to, ka viņa uzticamie piekritēji jūtas vīlušies, redzot viņa nespēju pildīt solījumus (uzbūvēt sienu vai vismaz iesēdināt aiz restēm Hilariju Klintoni). Domājams, politiskās spriedzes tēmas izvēle ir saistīta ar jautājumu: ko būtu vieglāk "dabūt gatavu" – iesēdināt Klintones kundzi vai uzbūvēt "Trampa sienu"? Trampa administrācija izvēlējās sienas celtniecību. Tālāk tika iniciēta notikumu virkne, kas itin labi var novest pie pilnvērtīgas konstitucionālās krīzes, ja viena no pusēm neizšķirsies par sāpīgu un pazemojošu kompromisu.
Ja "Trampa sienu" izvērtēt tikai no finanšu viedokļa, nav saprotams niknums, ar kādu Demokrātiskā partija pretojas tās būvdarbiem. Vēl vairāk, tā pat demonstrē nelokāmu gatavību paciest federālās varas struktūru "atslēgšanu" un amerikāņu sabiedrības daļas neapmierinātību, jo daudzi par pašreizējās politiskās krīzes iemeslu pamatoti izskata demokrātus. "Trampa sienas" cena ir tikai 5,6 miljardi dolāru – Savienoto Valstu federālā budžeta acīs tas ir tīrais sīkums.
Divu gadu laikā Trampa administrācija jau palielinājusi ASV valsts parādu par 1,9 triljoniem dolāru, tātad jautājumam nav nekāda sakara ar finansēm. Problēma ir sekojoša: ja siena patiešām tiks uzbūvēta, tā, domājams, patiešām dāvās efektīvu nelegālās imigrācijas ierobežošanas metodi. Tā būs liela politiskā uzvara prezidenta rokās. Pat vairāk.
Nelegālās migrācijas ierobežošana (pat konservatīvākās aplēses liecina, ka patlaban ASV uzturas apmēram desmit miljoni nelegāļu) ļaus arī nopietni ierobežot Demokrātiskās partijas elektorāta paplašināšanas iespējas, kas cer uz kārtējās masveida "nelegāļu amnestijas" organizāciju. Vēl vairāk, republikāņi bīstas, ka "nelegāļi" jau pilnā sparā piedalās vēlēšanās: lieta tāda, ka amerikāņu "godīgo" vēlēšanu standarti būtiski atšķiras, piemēram, no vēlēšanām Krievijā un daudzos štatos ļauts mierīgi nobalsot, neuzrādot personu apliecinošus dokumentus. Videonovērošana iecirkņos nav ierīkota (atšķirībā no Krievijas) un dāvāta iespēja balsot pa pastu – šī shēma ļauj bez īpašām problēmām organizēt plašu falsifikāciju.
Pētījums, ko 2014. gadā publizēja zinātniskais izdevums Election Studies, liecina, ka migranti bez ASV pilsonības ne tikai plaši balso vēlēšanās Savienotajās Valstīs, bet arī ietekmē gala rezultātus (piemēram, Baraka Obamas uzvaru Ziemeļkarolīnā vai Demokrātiskajai partijai svarīgas vietas saņemšanu Senātā 2010. gada vēlēšanās). Jāpiebilst, ka nāk homēriski smiekli par amerikāņu politiķu pretenzijām uz morālām tiesībām mācīt Krieviju, kā organizēt vēlēšanas, ņemot vērā šīs ASV elektorālās sistēmas īpatnības.
Divtik smieklīgi ir vērot, kā republikāņu centieni organizēt tā saucamos voter id laws – "likumus par vēlētāju identifikāciju" – sašķīst pret apsūdzībām par rasismu, un republikāņi ik reizi piekāpjas, lai cik murgaini izskatītos tamlīdzīgi pārmetumi.
Šajā kontekstā (plašākā un politiskākā) daudz labāk saprotama ar sienu saistītā konflikta būtība un tas, kāpēc sienas būvdarbi parastajiem konservatīvajiem vēlētājiem apliecinās, ka Tramps patiešām var izcīnīt uzvaru jautājumā, kam viņu acīs ir milzīga nozīme. Taču tas, ka šim nolūkam prezidents, iespējams, būs spiests ieviest ārkārtas stāvokli un izmantot būvdarbiem armijas vienības, jau liecina par amerikāņu politiskās sistēmas degradāciju līdz gandrīz pilnīgai rīcībnespējai.
Tamlīdzīgu triku pielietojums (vai pat pielietošanas draudi) no prezidenta puses – tā ir nepārprotama atpalikušas "banānu republikas" pazīme. Pavisam nesen mūsu acu priekšā līdzīgu triku (tiesa, nevis ar ārkārtas, bet gan ar kara stāvokli) mēģināja "dabūt cauri" kādas Krievijas kaimiņvalsts prezidents, un to nekādā gadījumā nav iespējams turēt aizdomās par augstu civilizācijas attīstības līmeni.
Dīvaini ir vērot, kā plaisā ASV nobružātā impērijas laka un zem tās pavīd trešās pasaules valsts dzeltenzilās kontūras. Tas ir patīkams jaunums visiem, ko nogurdinājis tagadējais pasaules hegemons. Ar tādu politiskās dzīves disfunkciju impērija nespēj pastāvēt ilgi.
