RĪGA, 23. decembris — Sputnik. LPSR Valsts drošības komitejaqs (VDK) arhīva dokumentu publikācija radījusi plašu interesi. Divu dienu laikā vietni kgb.arhivi.lv apmeklējuši desmitiem tūkstošu cilvēku, Latvijas ziņu aģentūras un sociālo tīklu apmeklētāji aktīvi meklē kartotēkā pazīstamus uzvārdus un labprāt stāsta par atradumiem. Dokumentos pieminētie snieguši arī pirmos skaidrojumus.
Piemēram, "čekas maisos" pieminētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims pastāstīja, ka viņš nav bijis VDK aģents, un to apstiprina tiesas lēmums no 2005. gada, to stāsta Dienas Bizness.
Viņš paskaidroja, ka padomju laikos bijis kursants, kartītes aizpildītas visiem, taču nekur nav nekādu viņa parakstu.
Eigims uzsvēra, ka bijis spiests iziet virkni tiesu, lai to pierādītu, un atgādināja, ka viņš nebūtu varējis piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja viņš būtu bijis aģents.
Latvijas Krievu savienības bijušais valdes loceklis Iļja Kozirevs, kurš kartotēkā minēts ar pseidonīmu "Basovs", savā lapā Facebook apstiprināja, ka kartiņa ir īsta.
"Šis stāsts ir ļoti interesants. Tajā ir intrigas, pakaļdzīšanās, prātu divkauja un pat viena apšaude," – pastāstīja Kozirevs, taču detaļas neatklāja, jo stingri apņēmies "nopelnīt" uz stāsta rēķina.
"Lai palielinātu interesi, pastāstīšu: patiesībā es nebiju aģents. Žēl gan, jo 1. nodaļa ir ārzemju izlūkošana. Būtu izbraukājis pasauli, savestu deficītu, vecumdienās vadītu nelielu "Gazprom" nodaļu kaut kur Eiropā," – sapņoja Kozirevs un papildināja publikāciju ar Džeimsa Bonda fotogrāfiju.
Saeimas deputāts no "Saskaņas" partijas Igors Pimenovs savā lapā Facebook paziņoja, ka ziņas par to, ka viņam ir kartīte VDK arhīvos, viņš saņēmis jau pirms daudziem gadiem, kad saņēmis Latvijas pilsonību. Pēc viņa vārdiem, 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā viņš bijis "Sputņik" – Latvijas komjaunatnes CK Starptautiskā jaunatnes tūrisma biroja sabiedriskais gids. Reizi vairākos mēnešos gidiem radās iespējas organizēt tūristiem ekskursijas pa Rīgu.
"Pēc grupas aizbraukšanas rakstījām atskaites par programmas izpildi, par to, kādus jautājumus uzdeva tūristi, vai piekrita pirkt "Sputņik" papildu pakalpojumus. Dažkart mūs iepazīstināja ar VDK darbiniekiem, kuri kaut ko atskaitēs precizēja. Tās bija ikdienišķas un īsas sarunas. Nekādu sadarbību mums nepieprasīja. Kartiņu ar manu vārdu man neviens nerādīja," – atklāja Pimenovs.
Kad viņš uzzināja par savu kartiņu, viņš vērsās prokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt un apstiprināt vai noliegt ziņas, ka viņš bijis aģents.
"Tiesa atzina, ka apzināta slepena sadarbība ar VDK nav notikusi, ka neesmu bijis informators vai aģents," – apliecināja Pimenovs.
Savukārt kinorežisore, žurnāliste un esejiste Vija Beinerte paziņoja, ka viņas kartiņas publikācija viņu šokējusi, raksta Latvijas Avīze.
Viņa paskaidroja, ka 80. gados ar viņu vienu reizi mēģinājuši runāt VDK darbinieki.
"Tas bija 1987. gadā, Atmodas laikā. Pēc Kinematogrāfistu savienības plēnuma, kur es uzstājos ar visnotaļ asu runu, Kongresu nama foajē pie manis pienāca divi vīri uzvalkos. Viņiem esot ar mani jārunā. Par kādu jautājumu? To es uzzināšot sarunas gaitā. Viņi esot no Valsts drošības komitejas. (..) Sāka gari un aplinkus, taču vēstījuma jēga bija īsa: drošības komitejas darbinieks vēlējās, lai es pastāstu ko vairāk par Juri Podnieku, kas tobrīd pēc Lielbritānijas producentu uzaicinājuma jau bija sācis strādāt pie filmas par PSRS," – skaidroja Beinerte.
Pēc viņas vārdiem, viņa kategoriski atteikusies sniegt informāciju un norādījusi, ka viņu šāds piedāvājums aizvaino.
"Ar to mūsu pirmā un pēdējā saruna beidzās. Pēc tam viņi netika ne zvanījuši, ne mēģinājuši vēlreiz satikt. (..) Man stāsta nav. Man nav par ko taisnoties," – apgalvoja režisore.
Iepriekš skaidrojumus jau sniedza rakstnieks, dzejnieks un Latvijas Rakstnieku savienības loceklis Nikolajs Gudaņecs un uzņēmējs Jevgēņijs Gombergs.
Gudaņecs pastāstīja, ka 1981. gada rudenī viņu sākuši aicināt uz sarunām ar VDK virsnieku, kurš iztaujājis par kolēģiem. Reizi pusgadā rakstnieks ar viņu ticies, taču centies nevienu nenodot. 1991. gada pavasarī viņš saņēmis konkrētu uzdevumu – iefiltrēties Latvijas Krievu kopienā un kopš tā laika ilgus gadus LKK gājis apkārt ar līkumu.
"Šo pieredzi nenožēloju. Man nav grēku, ko nožēlot, neviens manis dēļ nav cietis. Taču, ja varētu dzīvi nodzīvot vēlreiz, es rīkotos citādi, atteiktos no vizītēm un sarunām. Ja kāds mani nosauks par stukaču un nespiedīs roku, es to pieņemšu, jo esmu pelnījis," – Gudaņecs pastāstīja savā lapā Facebook.
Savukārt Gombergs paziņoja, ka nekad nav bijis VDK aģents, - to apstiprinājusi tiesa.
"Tiesa atzina, ka es neesmu bijis VDK agents, kartiņa bija statistikai. Tādējādi iekļuvu starp nedaudzajiem, aptuveni trīssimt cilvēkiem, kuri aizgājuši uz tiesu un pierādījuši savu nevainību," – apliecināja Gombergs.
20. decembrī vietnē kgb.arhivi.lv atvērta piekļuva daļai LPSR VDK arhīvu – "čekas maisiem". Starp publicētajiem dokumentiem – aģentu alfabēta un statistiskā kartotēka, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, darbinieku telefonu grāmatam, kā arī Latvijas Latvijas KP CK uzskaites saraksti no Valsts arhīva fondiem. Plānots, ka no 2019. gada 1. maija būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Dokumenti tiks publicēti vietnē to digitalizācijas gaitā.
Eksperti uzsvēra: VDS aģenta kartiņa pati par sevi neliecina, ka cilvēks strādājis VDK. Aptuveni 95% gadījumu tiesa neatzīst cilvēka sadarbību ar VDK.
Lēmums publicēt kartotēku tika pieņemts Saeimas iepriekšējā sasaukumā divas dienas pirms vēlēšanām.
Ministru kabinets izstrādājis kārtību, kādā iespējams piekļūt dokumentiem: vispirms jāpiereģistrējas vietnē, norādot vārdu, uzvārdu, elektroniskā pasta adresi, personas kodu un dokumentu izmantošanas mērķi.
