RĪGA, 23. decembris – Sputnik. ASV apņēmušās piešķirt papildu palīdzību Ukrainas Jūras kara spēkiem 10 miljonu dolāru apmērā pēc incidenta Kerčas šaurumā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.
ASV Valsts departamenta pārstāvis Roberts Paladino paziņoja, ka šo lēmumu atbalstījis arī Kongress. Paladino uzsvēra, ka ASV atbalstīs Ukrainu kopā ar Lietuvu un Lielbritāniju, kas tāpat apsolījušas palīdzību valsts drošības jomā.
Turklāt Vašingtona aicinājusi Maskavu atdot Kijevai incidenta gaitā aizturētos karakuģus un arestētos jūrniekus, kā arī "turēt Kerčas šaurumu un Azovas jūru atvērtu tranzītam uz Ukrainas ostām un no tām, cienīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās, ieskaitot teritoriālos ūdeņus".
Provokācija Kerčas šaurumā
25.novembra rītā Ukrainas JKS kuģi "Berdjansk", "Nikopoļ" un "Jani Kapu" pārkāpa Krievijas valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā. Kuģi vairākas stundas izpildīja bīstamus manevrus, neatbildot uz Krievijas robežsardzes likumīgajām prasībām.
Kuģi ar 22 jūrniekiem un diviem Ukrainas Drošības dienesta darbiniekiem aizturēti. Viņi ir aizturēti. Pret viņiem ierosināta krimināllieta par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.
FDD pastāstīja, ka incidenta laikā Kerčas šaurumā atradās liels skaits civilo kuģu. Turklāt aizturēto kuģu pārmeklēšanas laikā specdienesti atrada pielādētas un kaujas gatavībā esošas artilērijas iekārtas.
Krievijas prezidents incidentu raksturoja kā iepriekš sagatavotu provokāciju, ko Ukrainas prezidents Petro Porošenko izmantojis kā ieganstu ārkārtas situācijas ieviešanai Ukrainā prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Viņš atgādināja, ka ekipāžu vidū bija divi UDD darbinieki, kuri faktiski vadīja speciālo operāciju.
Putins uzsvēra, ka Krievijas robežsargi izpildījuši savu uzdevumu, sargājot valsts robežas.
Lietuvas jaunās sankcijas pret Krieviju
Lietuva ir vienīgā ES valsts, kas ieviesusi sankcijas pret Krieviju, ņemot vērā incidentu Kerčas šaurumā. Par to paziņoja valsts prezidente Daļa Grībauskaite, uzturoties Kijevā.
Viņa apgalvoja, ka Maskava it kā esot "draudējusi viņas ministriem", taču neko detalizētāk nepaskaidroja un neminēja nekādus pierādījumus.
Viļņa iekļāvusi "melnajā sarakstā" vairākus Krievijas pilsoņus, kuri piedalījās pārkāpēju aizturēšanā. Vēlāk Seima pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropu ieviest "efektīvākas un plašākas" sankcijas pret Krieviju.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Krievija sniegs simetrisku atbildi Viļņas darbībām.
Jāpiebilst, ka Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis pauda, ka Viļņa palielina spriedzi, lai "iekostu Krievijai", taču "tie ir oda kodieni".
