RĪGA, 1. decembris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Eksperti uzskata: neskatoties uz partiju domstarpībām, premjerministra postenim nominētais Aldis Gobzems teorētiski varētu izveidot partiju, ja iegūs piekļuvi valsts noslēpumam.
Jauns šķērslis
Zvērinātajam advokātam Gobzemam, kurš partijā KPV LV iestājās tikai pērnā gada pavasarī, darba pieredze partijā jau ir – 2008. gadā viņš bija Aigara Štokenberga un Arta Pabrika nodibinātās "Sabiedrības citai politikai" valdes loceklis. Tiesa, jau gadu vēlāk Gobzems šo politisko spēku pameta, pamatojot lēmumu ar savu aizņemtību.
Gobzemam ir pieredze arī valsts pārvaldē – pirms privātprakses atvēršanas viņš sekmīgi kāpa pa karjeras kāpnēm Tieslietu ministrijā – 25 gadu vecumā ieņēma Maksātnespējas administrācijas direktora posteni. Tas liecina, ka Gobzems nav iesācējs Latvijas politikā un zināmi sakari viņam ir.
Taču šajā laikā Gobzems ne reizi nav piedalījies vēlēšanās – savu deputāta mandātu viņš saņēmis pirmo reizi. Viņš nekad nav saņēmis piekļuvi valsts noslēpumam, bez kuras valsts augstākās amatpersonas savus pienākumus pildīt nevar.
Eksperti uzskata, ka piekļuves liegums premjerministra posteņa kandidātam varētu kļūt par nopietnu šķērsli valdības izveidē, neatkarīgi no tā, vai topošās koalīcijas partneriem izdosies vienoties.
Mēģinājums numur divi
Politologs Filips Rajevskis ir pārliecināts: Gobzema nominēšana liecina, ka Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim nebija plāna, kā rīkoties situācijā, ja Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem neizdosies izveidot koalīciju.
Vējonis vija spiests izvēlēties starp pašu partiju izvirzītajiem kandidātiem, tātad viņš varēja nosaukt Aldi Gobzemu vai Arti Pabriku.
"Prezidents ņēma vērā argumentus, ko sabiedrībai minēja KPV LV. Mēs esam jauna partija, kas saņēmusi lielāko skaitu balsu labēji centrisko spēku vidū, tāpēc vadības veidošana jāuztic mums. To Vējonis arī izdarīja. Ja viņš būtu izvēlējies Pabriku, man šķiet, viņam būtu grūtāk pamatot savu rīcību, bet Gobzema nominācija it kā atbilst vēlētāju vairākuma gribai," – norādīja Rajevskis.
Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.
Viņš pauda pārliecību, ka Vējonis izvēlējies vieglāko ceļu: Jāņa Bordāna mēģinājums izveidot valdību cieta neveiksmi, tātad jānosauc otrais kandidāts – Aldis Gobzems.
Rozenvalds izteica pieņēmumu, ka process, iespējams, pilnībā iestrēgtu, ja prezidents būtu nosaucis citu kandidatūru. Politologs paskaidroja, ka parlamentā nepārprotami izveidojušies divi bloki: no vienas puses - KPV LV un Jaunā konservatīvā partija, no otras - "Attīstībai/Par!" līdz ar tagadējās valdošās koalīcijas partijām. Tāpēc Pabriks nekādi nebūtu varējis saņemt balsu vairākumu.
Politikā draugu nav
Pie tam eksperti uzskata, ka Gobzema izredzes iegūt Saeimas deputātu atbalstu ir lielākas nekā bija Bordānam.
Rajevskis norādīja, ka Gobzems ir gatavs pārrunām un kompromisiem, lai tikai ieņemtu premjera krēslu, un jautājums ir tikai par to, vai pārējās partijas ir gatavas strādāt viņa vadībā.
Politologs uzskata, ka Gobzems nospraudis gandrīz neizpildāmu uzdevumu: izveidot valdību no sešām labēji centriskajām partijām, kurā būs gan JKP, gan ZZS.
"Šaubos, vai Gobzemam izdosies vienoties ar abiem politiskajiem spēkiem. Domāju, ar JKP viņam klāsies grūtāk, nekā ar ZZS, jo Bordāns var joprojām izvirzīt ultimātus, paturot prātā paša neveiksmi," – teica eksperts.
Tāpat Rajevskis pieļāva, ka JKP varētu palikt opozīcijā, ja Gobzems vienosies ar pārējām partijām. Politologs atgādināja, ka valdības veidošanā sāk darboties matemātika: ZZS ir 11 mandāti, JKP – 16. starpība nemaz nav tik liela, tāpēc koalīciju būs iespējams izveidot arī bez JKP, ja KPV LV iegūs citu labējo partiju atbalstu.
"Protams, KPV LV daudz runāja par to, ka viņi vienmēr būs kopā ar JKP, taču nevar teikt, ka JKP attieksme būtu tāda pati. Jaunā konservatīvā partija vienmēr izturējusies ļoti piesardzīgi pret šiem paziņojumiem par kopējo bloku. Tā bija spēle uz vienu pusi. Tātad JKP un KPV LV draudzība var beigties tikpat ātri, kā sākusies," – pieļāva Rajevskis.
Prezidenta bezatbildība
Abi eksperti ir vienisprātis: par valdības veidošanas galveno problēmu varētu kļūt nevis partiju domstarpības, bet gan Ministru kabineta topošā vadītāja piekļuve valsts noslēpumam.
Rozenvalds uzskata, ka patlaban tā ir prioritāra problēma, jo Latvija parādīs sevi ļoti nelabvēlīgā gaismā, ja tās premjerministram būs liegta piekļuve valsts noslēpumam.
Viņš uzsvēra, ka jautājums par piekļuvi valsts noslēpumam ir galvenais. Politologs norādīja, ka tā būtu viena lieta, ja tā būtu tikai Gobzema un viņa partijas iebiedēšana un Vējoņa rīcībā būtu informācija par to, ka Gobzems piekļuvi saņems. Taču, ja prezidents par to nav informēts, Gobzema nominācija izskatās gluži nenopietna no prezidenta puses, paskaidroja Rozenvalds.
Rozenvalds konstatēja, ka tādā gadījumā būtu apdraudēta ne tikai valsts reputācija, - būtu jāizvērtē par nodokļu maksātāju līdzekļiem uzturētās prezidenta kancelejas kompetence.
Līdzīgu viedokli pauda arī Rajevskis, - viņš uzskata, ka prezidenta stāvoklis pasliktināsies, ja Gobzems nesaņems piekļuvi valsts noslēpumam.
"Prezidents mums ir informētākais cilvēks. Viņš ir Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs, un, man šķiet, izvirzot premjerministra kandidātu, viņam bija jāpieņem atbilstošs lēmums. Tāpēc es ceru, ka piekļuve Gobzemam tomēr tiks dota. Citādi Vējonis ar savām darbībām nodemonstrēs nepārprotami bezatbildīgu pieeju politiskajam procesam," – secināja Rajevskis.
