RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Latvijas prezidents, izvirzot premjerministra postenim KPV LV kandidātu Aldi Gobzemu, ignorējis specdienestu signālus par to, ka viņam varētu rasties grūtības ar piekļuves saņemšanu valsts noslēpumam, un nākotnē sarežģīt valdības darbu, paziņoja apvienības "Attīstībai/Par!" pārstāvis Artis Pabriks LTV ēterā.
Piekļuve valsts noslēpums
Artis Pabriks pastāstīja, ka Gobzema izvirzīšana premjera postenim viņu pārsteigusi, jo radušās šaubas, vai KPV LV kandidātam ir tiesības saņemt piekļuvi valsts noslēpumam, un par to informējušas valsts drošības iestādes.
Pabriks norādīja, ka ar šo lēmumu prezidents uzvēlis savos plecos lielu atbildību, jo ignorēti specdienestu signāli un informācija par iespējamām problēmām ar piekļuves saņemšanu valsts noslēpumam.
Viņš atzīmēja, ka jaunajai valdībai būs jāatrisina virkne svarīgu jautājumu banku un finanšu sfērā, tostarp arī ar Moneyval ieteikumu izpildi saistītos aspektus, taču bez premjera un, iespējams, arī dažu ministru piekļuves valsts noslēpumam to izdarīt būs grūti.
Pabriks piebilda, ka situācijā, ja kādam valdības loceklim liegta piekļuve slepenajai informācijai, iespējams grūtības sadarbībā ar Ziemeļatlantijas aliansi, - pie šāda slēdziena viņš nonācis pēc sarunām ar sabiedroto valstu vēstniekiem.
Šī iemesla dēļ Pabriks uzskata, ka Gobzema izvirzīšana, iespējams, ir kļūdains lēmums.
Pie tam "Attīstībai/Par!" kandidāts pastāstīja, ka, pēc viņa domām, valsts vadītājam būtu aktīvāk jāstrādā vadības izveides procesā.
Slepenas pārrunas
Apvienība "Attīstībai/Par!" iebilst pret slepenību diskusijās par valsts reformām, taču to pieprasa partija KPV LV, atgādināja Pabriks.
Politiķis pastāstīja, ka piedāvāts parakstīt konfidencialitātes līgumu, kas nozīmētu: ne žurnālisti, ne mediji, ne sabiedrība nevarētu uzzināt, kā valdības pārrunās tiek piedāvātas reformas.
Viņš uzsvēra, ka partijai "Attīstībai/Par!" tāds princips ir nepieņemams, un tā vienošanos neparakstīs.
Pēc vēlēšanu rezultātiem Saeimā iekļuvušas septiņas frakcijas: partija "Saskaņa" (23 deputāti), Jaunā konservatīvā partija (JKP, 16 deputāti), KPV LV (16 deputāti), apvienība "Attīstībai/Par!" (13 deputāti), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (13), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS, 11), "Jaunā Vienotība" (8 deputāti).
7. novembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis piedāvāja kandidatūru premjera amatam no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Jānim Bordānam izveidot jauno valdību, sniedzot termiņu līdz 21. novembrim.
Piecas partijas: Jaunā konservatīvā partija, KPV LV, apvienība "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK piedalījās pārrunās par valdības izveidi, taču 14. novembrī kļuva zināms, ka pārrunas nav devušas pozitīvu rezultātu. 15. novembrī valsts prezidents oficiāli atsauca Bordāna kandidatūru.
Pēc jaunām pārrunām ar partijā, 26. novembrī prezidents nolēma uzticēt valdības izveidi KPV LV kandidātam Aldim Gobzemam un lika paveikt uzdevumu divu nedēļu laikā. Partijas līderis Artuss Kaimiņš informēja, ka KPV LV piedāvās ceļa karti – iepriekš publicētā KPV LV publicētā valdības deklarācijas projekta saīsinātu versiju.
