RĪGA, 10. novembris – Sputnik. Rietumi ienīst Krieviju, jo tā nedara to, ko tai saka. Par to paziņo politologi Tī Džejs Koulzs un Metjū Elfords savā grāmatā Union Jackboot: What Your Media and Professors Don't Tell You About British Foreign Policy, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz tās fragmentu, publicētu izdevumā CounterPunch.
Kā vēsta izdevums, šajā grāmatā, kas sastāv no provokatīviem Elforda jautājumiem un plašām Koulza atbildēm, viņi sniedz savus prātojumus par ASV un Lielbritānijas attieksmi pret Krieviju. Politologi apgalvo, ka Vašingtona no visiem spēkiem cenšas saglabāt savu hegemoniju, taču Maskava ar savu nevēlēšanu tai pakļauties traucē neoliberālās kārtības kundzībai.
Koulzs norāda, ka Lielbritānijā Krieviju uzskata par ienaidnieku jau kopš XX gadsimta sākuma, savukārt britu vēsturnieki dēvē šo periodu par "pirmo auksto karu". Tolaik valstu starpā notika cīņa par stratēģiskiem resursiem un tirdzniecības ceļiem, savukārt līdz ar boļševiku nākšanu pie varas Krievijas tēlam parādījās arī ideoloģiskie draudi.
Tostarp, politologs minēja 1900. gadā dibinātās britu leiboristu partijas piemēru, kuru Vinstons Čerčils dēvēja par boļševiku aizsegu. Turklāt Lielbritānija pirmā izmantoja ķīmisko ieroci Krievijas teritorijā, kad veica Baltās armijas atbalsta operāciju. Tāpat Čerčils atklāti dēvēja šo ieroci par "pareizajām zālēm". "Taču šodien visi kaut kāda iemesla pēc runā par to, ka Maskava apdraud Rietumus, teiksim, ar savu "Novičoku"," pauž nesaprašanu Koulzs.
Pēc Borisa Jeļcina aiziešanas no Krievijas prezidenta amata valsts sāka virzīties uz "ekonomisko nacionālismu", tirgi pārstāja būt brīvi, amerikāņu korporācijām nācās saskarties ar jaunieviestajām nodevām, norāda eksperts. Lūk kas kļuva par reālo draudu, taču sabiedrībai ko tādu stāstīt nedrīkst – ka Rietumi "ienīst Krieviju, jo tā nedara, ko tai saka". Reālais mērķis attiecībā uz Maskavu ir ASV ekonomiskās hegemonijas un "brīvā tirgus" kultūras saglabāšanā, kamēr Savienotās Valstis pašas sev arī turpmāk paliks protekcionistes.
Turklāt Koulzs kritizē arī Rietumu militārās darbības. Pēc viņa sacītā, amerikāņu militārie speciālisti jau pirms daudziem gadiem teica, ka jebkādi NATO centieni ietekmēt Ukrainu novedīs pie Krimas "aneksijas". Un šobrīd Maskava nevis pēkšņi "uzbrūk" Kijevai, bet gan demonstrē savu reakciju uz NATO rīcību.
"Iedomājieties, ja Skotija atdalītos no Lielbritānijas, un krievi sāktu rīkot militārās mācības pie mūsu robežām, it kā lai atturētu britus no Skotijas ieņemšanas. To pašu mēs darām Ukrainā. Vai arī, ja Krievija sarīkotu savus manevrus Kanādā vai Meksikā, tad to jau būtu klasificējuši kā milzīgu draudu un vismaz, kā ANO Nolikuma pārkāpumu", - paziņo politologs.
"Lai ko arī neapgalvotu lielākie rietumu mediji, Krievija un Ķīna nerada militāro draudu, vienkārši Rietumiem nepatīk "ekonomiskais nacionālisms" un šo valstu attīstība," - uzsver Koulzs.
