RĪGA, 11. oktobris – Sputnik, Ludmila Pribiļska. Ekonomiskās izaugsmes periods ir neierasti ievilcies naftas cenas samazināšanās dēļ, kurš kompensējis lielu daļu inflācijas uzkarsēšanu. Eiropā gaidāmi apmēram trīs labklājības gadi, pēc kuriem ir neizbēgama krīze, brīdināja SEB grupas Stratēģiskās plānošanas daļas vadītājs Johans Javeuss SEB bankas ikgadējā finanšu direktoru forumā 10. oktobrī. Uzņēmēji var izmantot labvēlīgo brīdi inovatīviem risinājumiem – ir gan resursi, gan iespēja riskēt.
Javeuss uzskata, ka Eiropa šobrīd virzās uz ēnu ekonomikas ceļmalu, kurā pirmo vijoli spēlē Ķīna. Ar savu infrastruktūras programmu "Viena josla – viens ceļš" 900 miljardu dolāru vērtībā tā radikāli izmainīs globālo tirgu. Jo preču un pakalpojumu plūsma jau sen ir izgājusi ārpus nacionālajiem vai kontinentālajiem rāmjiem, savukārt preču cenas kļuvušas caurspīdīgas kā vēl nekad. Galvenais globalizācijas virzītājs ir tehnoloģijas, un šeit līderpozīcijas atkal ir Ķīnai.
"Visvairāk pasaules tirgus pārdalīšanā cietīs Eiropas Savienība. Vājā vieta ir Itālija, kuras valsts parāds sasniedzis jau 130% no IKP. Latvijā 60% IKP veido eksports, un par to ir jādomā jau tagad," saka Javeuss.
SEB bankas eksperti jau apmēram gadu brīdina par sākušos tirgus pārkaršanu, kuru līdz šim noturējusi tikai zemā inflācija. Un par to ir jāpateicas Krievijai un citiem naftas eksportētājiem, kuri ir spiesti savilt ciešāk jostas zemo cenu periodā. Taču naftas barels 2019.-2020. gadā maksās ne mazāk par 85 dolāriem, un tas nozīmē, ka inflācija sāks virzīties uz augšu. Darba spēka deficīts veicinās to vēl vairāk.
Izeja ir redzama tikai darba ražīguma palielināšana un jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Taču Baltijas valstīs veiktā 226 lielāko uzņēmumu finanšu direktoru aptauja parādījusi, ka tikai mazliet vairāk par 40% plāno uzkrātos naudas līdzekļus investēt attīstībā, savukārt 30% lieko peļņu izmaksā akcionāru dividendēs.
Diez vai biznesa īpašnieki kļuvuši skopāki – visticamāk, viņiem trūkst ideju…
SEB grupas stratēģis ir pārliecināts: mēs acīmredzami esam sasnieguši kārtējo attīstības augstāko punktu, kuram sekos recesija. Un līdz šim tā vienmēr ir bijusi ļoti strauja. Problēma tajā, ka krīzes laikā procentu likmes parasti samazinās, savukārt Eiropā tās nav samazināmas: viņa jau 6 gadus dzīvo ar negatīvām likmēm, kuras to parādīšanās brīdī tika izskatītas kā īslaicīgas. Taču ASV likmes pacēla, un viņām ir kur atkāpties.
Taču šī pasaules lielākā ekonomika nes acīmredzamus draudus pārējiem, un pie tā ir vainojama prezidenta Trampa politika.
"Prezidents solīja samazināt nodokļus visiem, taču laiks šim mērķim ir izraudzīts nepiemērots. Kad ekonomika jau tā attīstās, nevajag to veicināt ar nodokļu samazināšanu. ASV tirdzniecības deficīts ik gadu sastāda 800 miljardus dolāru. Vai var vēlētājiem solīt, ka šī tendence tiks apgāzta? Pie tam, ka nodokļi samazinās, naudas skaits uz rokām pieaug, tieši pretēji, pieaug un stimulē preču patēriņu un importu. Tad atliek manipulēt ar valūtas kursu, lai mazāk dolāru tērētu importam. Kopš janvāra dolāra kurss attiecībā pret eiro samazinājies no 1,28 līdz 1,15.
SVF prognozē sliktāko šīs politikas attīstības scenāriju kā pasaules IKP kritumu par 1,3% 2021. gadā un par 2% ASV," norādīja Javeuss.
Tādēļ gaidāmā krīze prasa varasiestādes un centrālās bankas slēgt iekšā ja ne sarkano, tad dzelteno luksofora gaismu. Taču pie varas tiecas populisti, kuriem to nekādā ziņā negribas darīt. Tādēļ uzņēmējiem ir vērts aizdomāties par nākotnes scenārijiem, nevis izšķērdēt lieki naudu, aicina SEB stratēģis.
