RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Briselē radušās aizdomas par to, ka ES teritorijā, iespējams, uzturas desmitiem tūkstošu cilvēku ar viltotu Bulgārijas pilsonību, kam dokumentus izsnieguši korumpēti ierēdņi Sofijā. Bulgārijas galvaspilsētā gandrīz pilnā sastāvā arestēti Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu lietu departamenta darbinieki, kuri desmit gadu laikā paspējuši izsniegt vairāk nekā 115 tūkstošus izziņu valsts pilsonības saņemšanai, kas dod tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.
Pagaidām nav zināms, cik izziņas izsniegtas klientiem no Maķedonijas, Moldovas un Ukrainas, kuri maksāja 5 tūkstošus eiro par dokumentu.
Pagaidām zināms, ka departaments ARBD izsniedzis pa trim desmitiem izziņu nedēļā – aptuveni 115 tūkstošus pēdējo 10 gadu laikā. Bulgārijas likumi dod tiesības saņemt pilsonību ārvalstniekiem, kuri var pierādīt, ka vismaz viens no viņu priekštečiem bijis bulgārs. Izziņas, kas apstiprina šāda priekšteča esamību izsniedza departaments, ko līdz aresta brīdim 29. oktobrī vadīja Petars Haralampijevs.
Spriežot pēc Sofijas ziņu aģentūras informācijas par to, ka Haralampijevs aģentūras vadību uzņēmies 2017. gada maijā, viņu iespējams apsūdzēt par viltotu dokumentu izsniegšanu aptuveni viena gada periodā. Taču Bulgārijas prokuratūra īsumā norādīja, ka bijušais departamenta vadītājs un aptuveni divi desmiti darbinieku tiek turēti aizdomās par krimināla grupējuma izveidi organizācijā.
Diezin vai pat īpaši talantīgam noziedzīgu organizāciju iniciatoram izdotos sapulcēt "bandu" tik īsā laikā. Tātad departamentam izdevies organizēt izziņu tirgošanu jau pirms Haralampijeva stāšanās amatā.
Brisele izmanto skandālu, lai "pievilktu skrūves"
Ziņu aģentūra vēsta, ka valsts tiesībsargājošās iestādes organizējušas vērienīgu operāciju, lai aizturētu arī darījumu vidutājus, veiktu kratīšanas un materiālu izņemšanu. Tas liecina par rūpīgiem un ilgiem operācijas priekšdarbiem un pierādījumu vākšanu par aizdomās turamo vainu.
Bulgārijas un citu valstu mediji pievērsuši īpašu uzmanību skandālam, jo, domājams, fiktīvo ES pilsonību saņēmuši desmitiem tūkstošu trešo valstu pilsoņu ar iespējamu kriminālu biogrāfiju, kuri pašlaik brīvi uzturas dažādās ES valstīs vai ceļo pa tām.
Brisele atteikusies komentēt notikumus Sofijā, jo izmeklēšana viltoto dokumentu lietā tikai sākusies un pagaidām nevienam nav detalizētas informācijas. Domājams, ES izmantos skandālu, lai pilnībā pārtrauktu ES valstu tā saucamo "zelta pasu" izsniegšanu ārvalstu investoriem, kuri ieguldījuši "jaunās dzimtenes" ekonomikā lielas naudas summas.
Bulgāri vēsta, ka daudzi bijuši informēti par Ārvalstu tautiešu lietu departamenta ierēdņu lielo aizņemtību no 2007. gada, kad valsts iestājusies ES. Protams, nav iespējams, ka to nebūtu zinājušas arī augstu stāvošas amatpersonas Bulgārijas valdībā un specdienesti. Bulgāru tulkotāji, ko pieņēmuši darbā dažādu Rietumeiropas valstu policijas dienesti, atzīmējuši, ka ar viņu līdzdalību noritējušās Bulgārijas pilsoņu nopratināšanās noskaidrojies, ka aizdomās turamie ne mazākajā mērā nepārvalda bulgāru valodu, atgādināja portāls Euraсtiv, un tamlīdzīga situācija bija vērojama ilgus gadus.
