RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Latvijas vēstniecība Lielbritānijā un tautas emigrantu kopiena ziņo, ka pēdējā laikā novērojams reemigrantu pieplūdums. LNT žurnālisti paviesojās Lielbritānijā, lai parunātu ar tiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā, raksta skaties.lv.
Par pirmo sižeta varoni kļuva Antra Paeglīte, Londonas skaistumkopšanas salona darbiniece. Žurnālisti sastapa viņu pēdējā darba dienā pirms atgriešanās Latvijā.
"Tur, Latvijā, jau arī neiet tik traki, lai bēgtu visu laiku," pateica Paeglīte.
Visus dzīves gadus Londonā viņa nostrādājusi skaistumkopšanas salonā un skolā, kuras atvērusi latviete Margarita Beļska. Darbu Rīgā viņa jau esot atradusi, pieraksts pie viņas ir mēnesi uz priekšu.
"Mani laikam tie klienti iedrošināja, ka Latvijā ir forši un viss kārtībā. Ja Latvijā būs kādas grūtības, valsti nevainošu un palīdzību no pašvaldības vai valsts iestādēm nelūgšu. Londona iemācījusi visu sasniegt pašai. Es neteiktu, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir tik ļoti slikta īstenībā. Cik es apgrozos tajā sabiedrībā, visiem pietiek naudas ceļojumiem, tusiņiem, apģērbiem un ne jau humpalās, bet normālos veikalos," stāsta Paeglīte.
Citu reemigrantu pāri žurnālisti tāpat satika Londonā. Laulātais pāris jau pārdevuši māju, kura bija paņemta kredītā, un daļu mēbeļu. Ģimene nodzīvojusi Lielbritānijā 16 gadus un plānoja atgriezties dzīvot dzimtenē tikai pensijas gados. Taču vīrs ļoti ilgojies pēc Latvijas, un kad lēmums atgriezties bija pieņemts, uzreiz devās izvēlēties jauno māju pie Ventspils.
"Mans vīrs jau divus gadus ilgojās pēc Latvijas, bet es uz viņu tā skeptiski skatījos — nu, nē, taču. Mēs bijām plānojuši vecumdienās, uz pensiju atgriezties, bet tagad tas viss kaut kā iekārtojās tādēļ, ka viņš tik ļoti to vēlējās," stāsta Irēna Konrāde.
Viņa atzinusies, ka Londonā kļuvis grūti labi nopelnīt emigrantu pieplūduma dēļ no Bulgārijas un Rumānijas. Viņi ir gatavi strādāt par dempinga cenām un veido lielu konkurenci latviešiem.
"Mēs vairs nevaram to atļauties, tad mēs nevaram samaksāt mājas kredītu. Tas vairs nav tas, kad mēs atbraucām, kad bija ļoti labi. Ilgi bija labi, līdz "Brexit". Tad sākās tas haoss. Laikam cenšas paspēt vēl iebraukt, kamēr vēl var, kamēr nav pavisam izstājušies. Tie no Eiropas Savienības te skrien panikā, jo pēc tam vairs nevarēs iebraukt. Ta viņi tagad sabraukuši, un ir pārsvarā no Rumānijas un Bulgārijas. Tas ir lētais darbaspēks, kas ir ar mieru strādāt par kapeikām, jo viņi vienā istabiņā spēj dzīvot pa 10 vai 20 cilvēkiem," stāsta Konrāde.
"Mans vīrs celtniecībā izjūt to konkurenci. Viņš ir meistars savā jomā, viņš negrib tagad strādāt par kapeikām. Tad viņš labāk brauc prom uz savu zemi, kur viņš jutīsies mīlēts, gaidīts un kā cienīta persona," saka viņa.
Cita reemigrantu ģimene jūlijā grasās pārvākties no Bostonas uz Kurzemi. Ilze Vingre nodzīvojusi Anglijā 13 gadus, taču nolēmusi atgriezties, lai dzemdētu bērnu Latvijā.
"Gribas, lai bērns piedzimst Latvijā, ir latvietis un ar latvieša saknēm, jo tie bērni, kas piedzimst šeit, diemžēl vairāk neatgriežas. Gribas iemācīt latviešu kultūru, lai redz, kāda ir dzīve Latvijā," saka viņa.
Ilze dzimusi Daugavpils novadā, viņas vīrs ir no Bauskas. Kurzemē viņi grasās nopirkt saimniecības zemi.
"Es gribētu uzsākt zemnieku saimniecību un strādāt sev, nevis vergot citā valstī, kā mēs to darām visi šeit," saka Vingre un atzīstas, ka sākumā būšot ļoti grūti, jo vīrs pagaidām tā arī nav atradis darbu Latvijā.
Atgriešanos Ilze skaidro ar ilgām pēc dzimtenes.
"Šo 13 gadu laikā tur nekas nav mainījies. Visu laiku dzīvojām ar cerību, ka varbūt mainīsies un būs labāk, bet tur paliek arvien sliktāk, bet atgriezties, protams, tas sapnis ir. Gribas mēģināt, un cerams, ka izdosies," saka viņa.
Visi žurnālistu sarunas biedri atzinās, ka nepārtrauc visus sakarus ar Lielbritāniju un atstāj rezerves plānu atgriešanās gadījumam.
