Varasvīri Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā jau noteikti sagatavojuši sev bunkurus, kuros cer pārciest trešo pasaules karu un kodolziemu.
Mūsu acu priekšā sabrūk miera pamati pasaulē, kas turējušies trīsdesmit gadus, un NATO ilggadējās paplašināšanās mīkla iegūst acīmredzamu apokaliptisku jēgu. Infrastruktūra alianses militāro trieciena grupējumu pastāvīgai dislokācijai un zibenīgam ASV globālajam triecienam ir izveidota un plešas plašumā Baltijas reģionā, pavisam netālu no Maskavas (800 km), Sanktpēterburgas (350 km), Pleskavas (280 km) un Krievijas stratēģiskajiem objektiem. Pilnīgi iespējams, ka "Krievijas savaldīšanas" nākamais posms būs vidēja darbības rādiusa kodolraķešu nekontrolējama dislokācija Baltijas valstīs.
Šobrīd amerikāņu spārnotās raķetes Tomahawk no kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūras akvatorijā spēj sasniegt Urālus (2000 km). ASV vidējā darbības rādiusa (līdz 5500 km) raķetes no Baltijas spēs aizsniegt Aizbaikālu un Sibīrijā dislocētos Krievijas Bruņoto spēku Stratēģiskās nozīmes raķešu spēku pozīciju rajonus Sibīrijas plašumos. INF līgums amerikāņiem nepatīk jau sen – tas saista viņiem rokas daudzās jomās. Vienlaikus Krievija sekmīgi aizstāv savas intereses Eiropā, Irāna stabili stāv Tuvajos Austrumos, bet Ķīna nostiprina savas pozīcijas Klusā okeāna reģionā (uz Pekinu neattiecas vidēja darbības rādiusa kodolraķešu ierobežojumi). Mēģinot apturēt "amerikāņu izcilības" degradāciju, Vašingtona izvirza ultimātus Maskavai, Teherānai un Pekinai. Savienotās Valstis pielikušas kodolieročus pie savas galvas, taču tāpēc nevienam pasaulē nav mierīgāks prāts.
Mērkaķis ar granātu
Iegansts Līguma INF laušanai ir izdomāts, jo ASV kopš 2014. gada bez jebkādiem pierādījumiem pārmet Krievijai vienošanās pārkāpumus, tas ir, sauszemes bāzes spārnotās raķetes 9М729 izstrādāšanu – sak, tās darbības rādiuss pārsniedzot noteiktos ierobežojumus. Pie tam paši amerikāņi jau 2010. gadā izstrādāja vidēja darbības rādiusa raķeti "HERA", kas nepārprotami pārkāpj līgumu INF.
Vašingtona sistemātiski izvairās no starptautisko līgumu izpildes, izslēdz no līguma INF plašu vidēja un maza darbības rādiusa spārnoto raķešu-mērķu spektru, trieciena bezpilota lidaparātus (sauszemes bāzes spārnoto raķešu analogi) un sauszemes universālās starta iekārtas Mk-41 (ko iespējams izmantot vidējā darbības rādiusa raķešu Tomahawk u.c. startam).
Šajā fonā Donalda Trampa monologs: "Mums nāksies izstrādāt tādus ieročus, ja Krievija pie mums nevērsīsies, ja Ķīna pie mums nevērsīsies, ja viņi visi pie mums nevērsīsies un nepateiks: "Būsim saprātīgi un neviens no mums neizstrādās tādus ieročus," ir bezjēdzīgs figurāls izteikums. Vai kāds var iedomāties, kā Krievijas un Ķīnas līderi – Vladimirs Putins un Sji Dziņpins – sinhroni dauza pieres pret grīdu amerikāņu prezidenta priekšā?
Daudz ticamāks ir cits notikumu scenārijs. Maskava un Pekina, tāpat kā līdz šim, aizsargās savu suverenitāti. ASV lēmums par izstāšanos no līguma stāsies spēkā pēc pusgada, pēc tam "Hera" (vai tās analogi) tiks legalizēti un parādīsies Eiropā un Āzijā. Krievija un Ķīna būs spiestas adekvāti reaģēt (turklāt kapitulācijas varianti, protams, ir izslēgti). Nav ne mazāko šaubu, Maskava un Pekina neļaus iedibināt amerikāņu diktatūru visā pasaulē.
Vispasaules virskundzība tehnoloģiski ir iespējama, un ASV apņēmīgi pūlas īstenot šo mērķi jau otro gadu simteni, mijot miermīlīgu ekspansiju un spēka pielietošanu. Amerikāņu pavadoņi dienām un naktīm skenē Zemes virsmu. ASV JKS karakuģi kontrolē svarīgākos šaurumus un kuģniecības ceļus Pasaules okeānā. Amerikāņu serveri pūlas analizēt visas cilvēces informācijas plūsmas. Amerikāņu universitāšu absolventi kļūst par nacionālajiem līderiem visos kontinentos. Taču paralēli pastāvošu suverēnu valstu (ne tikai Krievijas un Ķīnas) iespējas objektīvi atspēko kareivīgo Vašingtonu.
Aizvien biežāk ASV cenšas jebkādas ģeopolitiskās problēmas risināt ar spēku, taču sapnis par "amerikāņu izcilības" virskundzību pasaulē ir lemts neveiksmei. Tas bija skaidrs jau 2008. gada augustā Gruzijā un 2014. gada pavasarī – Ukrainā. Domāju, par nākamo knipi pa degunu Savienotajām Valstīm un NATO varētu kļūt Baltijas reģions. Tā būs ļoti sāpīga pieredze. Diemžēl "partneri" nesaprot mierīgus vārdus.
Vēsture atkārtojas
Līguma INF lielo nozīmi visai cilvēcei un perspektīvu trūkumu tā likvidācijas rezultātā Savienotās Valstis varēju apjēgt, atsaucot atmiņā starptautisko situāciju 70. gados. Tolaik ilgstošas militārās konfrontācijas apstākļos ASV un PSRS speciālisti izstrādāja precīzo raķešu lāzera, infrasarkano un televīzijas tēmēkļu sistēmas. Parādījās tehnoloģiskā iespēja kodoltriecienam, kas likvidētu kontroles sistēmu pirms pretinieka atbildes trieciena. 1974. gadā amerikāņi savā kodolstratēģijā iekļāva ideju par uzvaru ierobežotā kodolkarā, pateicoties priekšrocībām, ko dotu vidēja un maza darbības rādiusa raķešu lidojuma laiks. Pēc tam viņi modernizēja avangarda bāzu sistēmu Rietumeiropā.
Maskava atbildēja, palielinot smago starpkontinentālo ballistisko raķešu skaitu ar sadalāmajām galviņām un vidēja darbības rādiusa raķešu RSD-10 "Pioņer" dislokāciju pie rietumu robežām. Trim simtiem mobilo "pionieru" bija 900 kaujas bloku ar individuālo tēmējumu (katra bloka jauda – līdz 150 kilotonnas), un tie deva iespēju dažu minūšu laikā likvidēt Ziemeļatlantijas alianses militāro infrastruktūru Rietumeiropā.
Savukārt NATO padome 1983. gadā nolēma dislocēt Eiropā 572 raķetes Pershing-2, kuru lidojuma laiks līdz mērķim sasniedza 6-8 minūtes. Tās deva iespēju izdarīt pirmo triecienu padomju komandpunktiem un SBR starta iekārtām. Prezidenta Džimija Kārtera administrācija svārstījās – pirmais trieciens nebūt nesolīja drošību. Pēc uzvaras 1980. gada vēlēšanās republikānim Ronaldam Reiganam, daudz stingrākas politikas piekritējam, paradoksālā kārtā izdevās panākt saprātīgu kompromisu ar Mihailu Gorbačovu.
1987. gadā Vašingtona un Maskava vienojās likvidēt vidēja un maza darbības rādiusa raķetes kā klasi, inspektoru uzraudzībā. Tādējādi PSRS atbrīvojās no draudiem ko nesa cietā kurināmā raķetes Pershing, kas no Vācijas varēja sasniegt Maskavu 8 minūšu laikā, nesa monoblokus ar jaudu līdz 80 kilotonnu apmērā, un varēja likvidēt aizsargātus pazemes objektus līdz 70 metru dziļumā. Amerikāņi uzvarēja materiāli, jo, saskaņā ar līgumu, PSRS likvidēja divreiz vairāk raķešu, bet "utilizētās" Pershing kontroles un tēmēšanas sistēmas vēl joprojām tiek izmantotas raķetes-mērķa Hera vajadzībām, ko speciālisti Krievijā klasificējuši kā vidēja darbības rādiusa sauszemes bāzes ballistisko raķeti.
Beztermiņa līgumu par vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu likvidāciju PSRS un ASV parakstīja 1987. gada 8. decembrī. Puses apņēmās neražot, neizmēģināt un neizvērst vidējā (1000-5500 km) un mazā (500-1000 km) darbības rādiusa sauszemes bāzes ballistiskās un spārnotās raķetes, kā arī 3 gadu laikā likvidēt visas starta iekārtas un sauszemes bāzes raķetes ar darbības rādiusu no 500 līdz 5500 km. Padomju Savienība likvidēja 1752 piecu dažādu tipu raķetes, Savienotās Valstis utilizēja 859 triju tipu raķetes. Tā pasaulē tika likvidēta vesela vidēja darbības rādiusa raķešu klase.
Trešā pasaules kara rēgs izgaisa, lai atgrieztos pēc trim gadu desmitiem. Tagad lielo kodolvalstu vadītājiem būs vajadzīgs ne mazums gudrības un dzīves mīlestības, lai glābtu savas tautas un pasauli no jauniem kodolnāves draudiem.
