RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Lietuvas valdība pieprasījusi Ukmerģes mēram Rolandam Janickim izvākt no pilsētas pieminekli lietuviešu "partizānam" Juozam Krikštaponim, kurš, domājams, piedalījies ebreju iznīcināšanā, taču politiķis atteicies to darīt, vēsta Sputnik Lietuva.
Janickis paziņoja, ka vēsturnieki nav nonākuši pie konkrētiem slēdzieniem par to, vai Krikštaponis piedalījies ebreju masu slepkavībās Baltkrievijā.
"Tāpēc piemineklis partizānam, kurš gājis bojā kaujā pret padomju okupāciju Ukmerģē stāvēs tikmēr, kamēr valdība nepieņems pretēju lēmumu," — apg[alvoja pilsētkas gava.
Savukārt vēsturnieki apgalvo, ka datu apjoms ir pietiekams, un pieprasa pieņemt grozījumus, kuri atņemtu Krikštaponim brīvprātīgā karavīra statusu.
Valdības vicekanclers Deivids Matuļonis uzsvēra, ka pierādījumu, kas apliecina partizāna līdzdalību slepkavībās, ir pietiekami.
"Ir liecības par viņa dalību Holokaustā, kā arī karagūstekņu slepkavībām Baltkrievijā. Mēs vēršamies pie Ukmerģes pašvaldības mēra, lai uzstādītais pimineklis tiktu pēc iespējas ātrāk novākts," — apliecināja Matuļonis.
"Partizāna" Krikštapoņa dzīve
Juozs Krikštaponis bija Andželas Smetonas, Lietuvas prezidenta Antana Smetonas māsas dēls. Viņa māte vadīja partizānu kustību Vitas rajonā, kad 1945. gada janvārī Ļenas meža štābu ielenca NKVD spēki. Tika likvidēts komandieris un 18 partizāni.
Juozs Krikštaponis aktīvi piedalījās Holokaustā Lietuvā, 1941. gada rudenī Baltkrievijā nogalināja ebrejus un karagūstekņus. 2013. gada oktobrī Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās pētījumu centra vēsturnieks Alfrēds Rukšens oficiāli paziņoja, ka 1941. gada rudenī Krikštaponis piedalījies Rudēnu geto iznīcināšanā un karagūstekņu nošaušanas operācijā.
Centrs vēl joprojām nesekmīgi pūlas anulēt pirms 20 gadiem Krikštaponim piešķirto brīvprātīgā kareivja statusu. Cilvēktiesību komisija to var piešķirt, taču ne anulēt, ja persona nav notiesāta.
"Mežablrāļi" Lietuvā — nacionālistiski noskaņotas bruņotas kustības, kas darbojās republikas teritorijā XX gs. 40.-50. gg. Otrā pasaules kara gados daudzi padomju varas pretinieki nostājās fašistiskās Vācijas pusē. "Mežabrāļi" tika apsūdzēti par civiliedzīvotāju un padomju partijas darbinieku slepkavībām.
