RĪGA, 25. augusts — Sputnik. Vācija nevar atteikties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, informēja Vācijas kanclere Angela Merkele, uzstājoties Tbilisi Valsts universitātē, vēsta RIA Novosti.
"Pat aukstā kara laikā Eiropa un Krievija, toreizējā PSRS, cieši sadarbojās enerģētikas nozarē. Mēs nevaram teikt "nē" sadarbībai ar Krieviju gazes un naftas piegādes jomā," — teica Merkele.
Politiķe atzīmēja, ka Vācija var saņemt gāzi arī no Azerbaidžānas, taču tā izmaksās dārgāk.
"Protams, mēs varam saņemt gāzi no Azerbaidžānas, Turkmenistānas, taču patiesībā, piemēram, nav iespējams saņemt gāzi no Amerikas par to pašu naudu, ko izmaksā Krievijas gāze," — skaidroja kanclere.
Merkele devusies trīs dienas ilgā turnejā pa Aizkaukāzu. No 23. līdz 25. augustam vņa apmeklē Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu. Jautājums par gāzes piegādēm no Azerbaidžānas ir viens no galvenajiem. Plānots, ka Merkele to apspriedīs ar prezidentu Ilhamu Alijevu. Pirms brauciena VFR administrācija informēja, ka Azerbaidžāna ir "stratēģiski svarīga valsts enerģētiskajā politikā", piemēram, projekts "Dienvidu gāzes koridors", pa kuru gāze tiks piegādāta Eiropā cauri Turcijai, atbilst "ES diversifikācijas stratēģijai — gāzes piegādēm Eiropā ne tikai no Krievijas, bet arī citiem reģioniem".
Nodrošināties
Virkne ekspertu uzskata, ka Vācija, veicinot gāzes piegādes no citiem reģioniem, cenšas nodrošināties no tālākām ASV un citu Eiropas valstu pretenzijām, kas pieprasa bloķēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību.
Azerbaidžānas pētniecības centra "Atlas" vadītājs Elhans Šahinoglu uzsvēra, ka Vācijai ir ļoti svarīgs jautājums par gāzes piegādes paplašināšanu no Krievijas. Šī iemesla dēļ Berllīne izjūt aizvien stiprāku Vašingtonas spiedienu, ņemot vērā vācu kompāniju līdzdalību projektā "Ziemeļu straume 2", kā arī Briseles spiedienu, kas pieprasa tālāku gāzes piegādes diversifikāciju.
Viņš uzskata, ka Merkele "īsteno savus mērķus, atbalstot Azerbaidžānas un Turkmenistānas gāzes piegādes Eiropā".
"Tas tiek darīts tālab, lai nodrošinātos no ASV un Eiropas spiediena, kas norāda uz Berlīnes prokrievisko politiku, Azerbaidžānas gāzes galvenie pircēji Eiropā ir pavisam citas valstis. Tāpēc tagad Berlīne pūlas zvejot zivis duļķainā ūdenī," — piebilda Šahinoglu.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".
Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments — tas ir ekonomisks projekts, un tēze par "kaitējumu" Eiropas energodrošībai neiztur kritiku — gluži pretēji, gāzes transporta maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus. Pie tam "Ziemeļu straume 2" līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks nekā cauri Ukrainai, tāpēc samazinās gāzes piegādes izmaksas.
