RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka drošības nolūkos patiešām jābūvē bunkuri, raksta skaties.lv.
Ar šādu ideju iepriekš uzstājās Aizsardzības ministrija, atzīmējot, ka draudu līmenis valstī ir sasniedzis nebijušus apmērus.
Kā liecina Kantar TNS kompānijas aptauja, 55% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem novērtēja bunkuru celtniecības ideju pozitīvi. Skeptiski ir noskaņoti 29% aptaujāto. Vēl 16% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijai ir vāja armija. Saskaņā ar Global Firepower reitingu, Baltijas republikas bruņotie spēki ieņem 105. vietu no 136 vietām sarakstā.
Taču, neskatoties uz problēmām finanšu un sociālajā jomā, aizsardzības izdevumi pastāvīgi palielinās – 2018. gadā Latvija ir viena no nedaudzām NATO valstīm, kas militārajiem nolūkiem tērē vairāk nekā 2% no IKP.
Latvijas un divu pārējo Baltijas republiku teritorijā izvietoti NATO starptautiskie bataljoni, katrā no kurām ir ap tūkstoti karavīru. Latvijā bataljonu vada Kanāda, alianses karavīri dislocēti Ādažu militārajā bāzē.
Rietumvalstu politiķi regulāri apspriež "Krievijas draudus", visbiežāk tamlīdzīgas frāzes skan no Baltijas valstīm un Polijas. Aizbildinoties ar Krievijas augošo "agresiju", NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā dislocēti starptautisko spēku bataljoni.
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO ne Baltijas reģionā ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija neuzbruks nevienai valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO ir labi zināms, ka Maskava neplāno nekādus uzbrukumus, taču alianse izmanto šo ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un spēku pie Krievijas robežām.
