22:46 20 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1226
  • RUB70.7370
Līgatnes padomju laiku bunkurs

Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam

Sputnik / Roberts Vīcups
Latvijā
Saņemt īso saiti
80

Draudu līmenis Latvijā ir sasniedzis tādus apmērus, ka valsts aizsardzība tikai ar militārajiem līdzekļiem vairs nav iespējama, uzskata Baltijas militārpersonas.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus sabiedriskās vietās kara gadījumam, par to teikts ziņojumā par visaptverošas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kuru sagatavojusi iestāde, vēsta Press.lv.

Latvijas militārpersonas uzskata, ka draudu līmenis valstī jau ir sasniedzis tādu pakāpi, ka aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav iespēja.

Valsts aizsardzībai ir jābūt visaptverošai un jābalstās uz visas sabiedrības un valsts iestāžu gatavības pārvarēt krīzi, kā arī būt noturīgai attiecībā pret ārējo ietekmi, teikts ziņojumā.

Latvijas militārpersonas piedāvā pakāpeniski būvēt visaptverošu aizsardzības sistēmu.

Pirmajā posmā izvirzīti šādi uzdevumi: aizsardzības spēju un stratēģiju attīstība, līdzdalība aizsardzības sadarbībā starp privātajiem un valsts sektoriem, valstiskuma pamatu pasniegšana skolā, valsts aizsardzības mācības ieviešana.

No 2021. līdz 2024. gadam plānots valsts un pašvaldību līmenī izstrādāt lēmumu pieņemšanas mehānismu, kurš nodrošinātu koordināciju sistēmas iekšienē, reaģējot uz krīzes situācijām.

Ilgtermiņa perspektīvā, pēc 2024. gada, Latvijas militārpersonas redz nepieciešamību partnerības institūta attīstībā ar Latvijas uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm.

Latvijai ir vājai attīstīta armija. Saskaņā ar Global Firepower reitingu, Baltijas republikas bruņotie spēki ieņem 105. vietu no 136. sarakstā esošām. Latvijas Gaisa militārie spēki sastāv no četriem helikopteriem un četrām transportēšanas lidmašīnām. Armijas spēki mērāmi ar 250 bruņutankiem un 20 buksējamās artilērijas vienībām. Jūras militāros spēkus veido 18 kaujas vienības, no tām 11 ir patruļas kuteri un seši minu nesēji.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvu (NBS) veido 17 155 cilvēki, no tiem 8 tūkstoši ir rezervisti. Militārais budžets sastāda 280 miljonus dolāru.

Latvijai līdzīgi pārējām Baltijas valstīm nepieder lidmašīnas, kuras būtu derīgas gaisa patrulēšanai, tādēļ kopš 2004. gada aprīļa (pēc viņu iestāšanās NATO) ar gaisa telpas aizsardzību rotācijas kārtībā nodarbojas Ziemeļatlantijas alianses valstu lidmašīnas, kuras bāzējas Lietuvā Zokņu lidlaukā. Igaunijas aviācijas bāze Emari kopš 2014. gada kļuvusi par papildus platformu NATO lidmašīnu izvietošanai. NATO samitā Čikāgā 2012. gadā misiju pagarināja uz nenoteiktu termiņu.

Tāpat Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu teritorijās izvietoti NATO starptautiskie bataljoni, kur katrs no tiem sastāv no 1000 cilvēkiem. Latvijā bataljonu vada Kanāda, alianses karavīri dislocēti Ādažu militārajā bāzē.

Lēmums par NATO bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā tika pieņemts alianses Varšavas samitā 2016. gada 8. jūnijā sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju".

Krievija vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta situācijas eskalācijā pie savām robežām, neveic un neplāno agresīvu darbību nevienā reģionā, tostarp, Baltijas reģionā. Kā atzīmēja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, NATO vadībai par to ir lieliski zināms, taču alianse ar izdomātu Maskavas agresijas ieganstu nepārstāj virzīt savus spēkus pie Krievijas Federācijas rietumu robežām.    

Pēc temata

Mediji: IT miljonāri aktīvi gatavojas apokalipsei
Rinkēvičs noraizējies, ka aizsardzības izdevumi nesasniegs 2% IKP
Valdis Keris: kāpēc Latvijai tērēt 4% IKP aizsardzībai, ja iedzīvotāji izmirst

Galvenie temati