RĪGA, 04. septembris — Sputnik. Ošu smaragdzaļā krāšņvabole — kaitnieks, kas jau iznīcina mežus Krievijā un Amerikā, dodas uz Latvijas pusi. Zinātnieki brīdina: Latvijai ir mazāk nekā pieci gadi, lai izdomātu, kā apturēt kukaiņu uzbrukumu.
Taču Latvijas mežos ir sastopamas ne tikai bīstamas vaboles. Tagad tur vērojamas arī plāksnītes, uz kurām nez kāpēc angļu valodā redzams brīdinājums: apkaime ir mīnēta. Atrodamas arī pašas mīnas.
Kaut ko līdzīgu prettanku mīnai un brīdinājuma plāksnīti ar uzrakstu "Mīnu lauks" un informāciju par to, kāda tipa mīnas šajā laukā sastopamas, atraduši sēņotāji Lilastē.
Žurnālists un politologs Armens Gasparjans tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik mēģināja noskaidrot, kas īsti noticis.
Tā ir skaudība
"Kad ieraudzīju ziņas par plāksnītēm un mīnām, nodomāju, ka tās ir nepatiesas, taču pēc tam sapratu – tā ir greizsirdība. Protams, var jau būt, ka kļūdos, taču man šķiet, ka Baltijas valstis apskauž panākumus, kādus Donbasā guvuši ukraiņi, nomīnējot visu iespējamo. Un te tikai Donbasā vien. Tā ir tāda rusofobijas pīrāga dalīšana," – uzskata eksperts.
Pēc politologa domām, gadījumā, ja ar plāksnīti apzīmētā mīnu lauka atradējiem – sēņotājiem būtu kaut kas noticis, Latvijas varasvīri ar tīru sirdsapziņu varētu visu vainu uzvelt krievu diversantiem vai ASV karavīru kļūmēm – viņiem nereti raksturīga aizmāršība un nevērība.
"Cita lieta tā, ka, par lielu nožēlu latviešu valstiskumam, sēņotāji tikai atrada mīnu, viņi uz tās kāju neuzspēra. Tad būtu pavisam citādi. Tad parādītos iespēja uzvelt atbildību citiem. Tā būtu lieliska informācija, kas noderētu, lai kārtējo reizi saskatītu tā saucamās "krievu pēdas", lai arī ģīmis būtu anglisks. Izdotos uzpūst informācijas kampaņu neredzētos apmēros," – atzīmēja politologs.
Tāpat Gasparjans ironiski piezīmēja, ka Latvijā daudz lielāku efektu radītu mīnas Okupācijas muzejā, nevis laukos un mežos, — tur tad varētu meklēt "Kremļa roku". Nevienam nerastos šaubas par to, ka tādā lietā iesaistīta Maskava, uzskata politologs. Pēc viņa vārdiem, par Okupācijas muzeju Latvija varētu pierakstīt vēl pāris miljonus zaudējumam, kas, pēc valsts aplēsēm, tai nodarīti PSRS sastāvā pavadītajos gados.
Kāds tam sakars ar Krieviju
Tomēr šajā situācijā Gasparjans saskatījis vienu nepatīkamu aspektu – nekādas varasiestāžu reakcijas pēc sēņotāju bīstamā atraduma. Politologs uzskata, ka Iekšlietu ministrijai vajadzētu izsaukt armijas sapierus un pārmeklēt apvidu – iespējams, tajā atrodamas citas mīnas, kas tāpat var apdraudēt cilvēku dzīvības. Taču nekādas reakcijas nebija – acīmredzot, visiem nospļauties par to, vai tur ir mīnas, un par cilvēkiem, kuri tur varētu zaudēt dzīvības nevērības dēļ.
Iepriekš Sputnik publicēja rakstu, kurā autors pastāstīja par traģēdiju, kas notika 90. gadu sākumā Latvijā viņa acu priekšā. Toreiz Latvijas armijas kareivju vidū modē bija civilo iedzīvotāju "izjokošana", turklāt viņi jokoja ar komandieru mēmu atļauju un pat atbalstu. Kareivji varēja ar tukšām patronām apšaudīt civilās mašīnas uz ceļa vai vienkārši biedēt atpūtniekus. Taču reiz "nevainīgie" joki beidzās ar traģēdiju, un gāja bojā cilvēks.
Savā rakstā autors izteica domju, ka plāksnītes un mīnas Latvijā tāpat, iespējams, ir joks, tikai šoreiz jokdari ir nevis Latvijas karavīri, bet gan tie, kuri ierodas it kā aizsargāt Latviju. Tāpēc brīdinājumi par mīnām rakstīti angļu, nevis latviešu valodā.
"Jebkura valsts būtu padomājusi par to, kas tas patiesībā ir – mīnēta teritorija. Jebkura, tikai ne Latvija. Tas pats sakāms arī par NATO raķeti, kura vēl joprojām guļ kaut kur Igaunijas mežos un purvos. Jebkuram normālam cilvēkam ir jāsaprot, ko patiesībā var izdarīt raķete, kas guļ kaut kur mežā. Kas notiks, ja tā uzsprāgs? Bet kas notiks, ka šķembas uz Krievijas pusi lidos? Par tādiem gadījumiem mēdz teikt, ka vējš pūš no kapu puses. Iesnas labāk nesaķert," – uzsvēra Gasparjans.
Runājot par vabolēm no Krievijas, kas medijos jau salīdzinātas ar Krievijas bioloģisko ieroci, jo tās spēj iznīcināt Latvijas mežu, Gasparjans piezīmēja: viņš nebūs pārsteigts, ja Latvijā pēkšņi atradīsies Kalugas apgabala Balabanovas pilsētas sērkociņu fabrikā ražota kārbiņa un izskanēs apgalvojums, ka, sak, kaitnieki valstī ievesti tieši šajā kārbiņā. Un nav nekādas nozīmes tam, ka šīm vabolēm ir tiešs sakars ar ASV.
"Nešaubos par to, ka agri vai vēlu britu "Novičok" vietā stāsies Latvijas vaboles," – secināja eksperts.
