RĪGA, 27. jūlijs — Sputnik. Bioinženieru grupa izstrādājusi "kibermugursomu" vabolēm. Plānots, ka ar tā palīdzību tiks vadīts kukaiņa lidojums. Nākotnē, iespējams, pat parādīsies kukaiņveidīgi roboti, vēsta RIA Novosti.
Iespējams, kiborgvaboles varēs daļēji pildīt arī glābēju funkcijas. Tās varēs ielaist šaurās spraugās sagruvušu ēku sienās, lai sameklētu izdzīvojušos. Ja "mugursomā" ielikt nelielu mikrofonu un infrasarkano detektoru, vaboles paziņos cilvēkiem, kurp doties un kā meklēt cilvēkus, kas cietuši negadījumos.
Vienlaikus kukaiņus iespējams izmantot ne tikai kā glābējus, bet arī kā izlūkus – savdabīgas spiegu vai aģentu vaboles…
Kā zināms, dzīvnieki un kukaiņi jau sen tiek izmantoti izlūkošanā un karadarbībā, piemēram, ASV un PSRS strādāja delfīni.
Jau XX gadsimta sākumā dresētājs Vladimirs Durovs ierosināja izmantot dzīvniekus kara vajadzībām. Viņš pats apmācīja divus desmitus kotiku, taču šie dzīvnieki kara nolūkiem netika izmantoti.
Bija arī spiegu kaķi. Tiesa, šiem dzīvniekiem ir stingrs raksturs, un viņi skeptiski izturas pret mikrofoniem ausīs, raidītāju pavēderē un antenām, tāpēc aģentūrā tos izmantot ir grūti. Viens vienīgs kaķis, ko CIP apmācīja pārvietoties noteiktā maršrutā, bija ar mieru pieciest iekārtas. Viņš kļuva par īstu "izmeklētāju".
Jāpiemin arī zivis – slepkavas. Piemēram, haizivis var apmācīt nogalināt pēc smakas vai pārgrauzt kaut ko. Savulaik Pentagons veltīja lielu uzmanību "svītrotās vienības" – gudro bišu projektam un ieguldīja tajā 25 miljonus dolāru un ziedoja tam četrus gadus
Pie tam izrādījās, ka vaboles ir "universālākais" līdzeklis. Tās var gatavot ne tikai aizsardzībai, bet arī uzbrukumam.
Zinātnieku rokās tās var kļūt par radiovadāmiem "bumbvedējiem", iedzīvinot elektrodus vaboles organismā, kas ļaus vadīt kukaiņa lidojumu ar nervu sistēmas starpniecību. Pie tam vaboles var pārnēsāt bioloģiskos vai ķīmiskos ieročus.
Tomēr zinātnieki pēta ne tikai vaboles. Līdzīgi eksperimenti veikti arī ar mušām, spārēm un tauriņiem, kuri pārspēj vaboles manevrētspējas ziņā.
Līdz odiem pētnieki, šķiet, vēl nav tikuši, toties tos, kā vēsta avīze Svenska Dagbladet, sākuši medīt vienkāršie iedzīvotāji Zviedrijā, kur nesen notika pasaules čempionāts odu ķeršanā.
Izdevums vēsta, ka par uzvaru neparastajās sacensībās cīnījušies 42 cilvēki. Viņiem nācās noķert pēc iespējas vairāk odu 15 minūšu laikā.
Galu galā labāko rezultātu demonstrēja Kristofers Ekersunds – viņš noķēra 135 kukaiņus. Līdzšinējais čempions Tomijs Kjuro noķēra 98 odus un ieņēma trešo vietu. Čempionāts odu ķeršanā Zviedrijā notiek otro reizi.
